|
|
|
Februāris 7., 2005
09:44
Es bij dzimtajā krastā aizbraukuse. Pēc siltuma braucu. Turtas bija arī, atliku likām. Savācos pilnas kabatas un braucu atpakaļ uz galvaspilsētu. Ar busu. A busā blaksēdētājs man laikam nospēra siltumu, kas kabatās. Nepavelti man šams nepatika briesmīgi. Nējau, viņš patiesībā nemaz nesmirdēja un nemaz nerunāja, bet es pusceļā no viņa aizmuku, lai iesēstos pirmajā lōžā un mātu ar galvu, kad šoferis, lamājot trakos autobraucējus, meklēja apstiprinājumu, skatoties uz pasažieriem atpakaļskata spogulī.
Jā, unjajūs meklējat vainīgo, kāpēc šon ārā tik auxc – tad esjums varu pateikt, katas irtas, kas vakar busā sēdēja vietā Nr.13. Viņš visu siltumu pievāca.
|
10:24
Man Normunda Brasliņa gleznas patīk.
Unvēl izdomāju, kādu gleznu manvajag brīvajai sienai dzīvoklī. Tajā es gribētu redzēt tādukā savas istabas spoguļattēlu, tikaj dikti aizspogulisku.
Tikaj tādu gleznu es (nopūta) pati nevaru.. un nepazīstu nevienu, kas varētu (nopūta).
Brasliņa kunx ganjauka varētu, bet es viņu persōnīgi nepazīstu.
|
19:06
izrādāska es tīri labi māku lāpīt zeķes!
nupat caurumi omiņa adītajās sarkanbaltajās zeķēs tika aizlāpīti ar košzaļu dziju! :D
Mūzika: "Ak, skaistā jaunība"
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |