|
|
|
Jūlijs 12., 2004
12:00
Skumjais domlaukuma pūtējs šķiet ir sazvērējies pret šārīta dziesmu manā galvā – ar pārsteidzošu apņēmību tas spēlē krambambambambulismeldiju nujau (nepārspīlējot) ceturto reizi. A ar dungā-pantiņu „I’m turning japanese, I think I’m turning japanese, I really think so!” (nepieciešamības gadījumā atkārtot) nav tik viegli cīnīties.
Pret to nepalīdz pat skumjā pūtēja kroņa numurs – svešmēļiem par godu spēlētajs strendžers in ze nait.
I’m turning japanese, I think I’m turning japanese, I really think so!
I’m turning japanese, I think I’m turning japanese, I really think so!
I’m turning japanese, I think I’m turning japanese, I really think so!
|
15:54
Kā jūlijs, tā akal nemiers - vajadzētu vēl kautko tākā pamācīties.
Jo redz – tā, priekš papīra jau vairāk mācīties nevajaga.. Ir maģistra diploms sociālajās zinātnēs (patiesībā ļotprasti – LU, biznesa vadība – banālais standartu standarts), kaspacparsevi ir liels fufelis, bet.. Nu, darbā ar tādu ņem. Un galu galā – nebij jau arī grūti mācīties, tikaj neincanti bez gala…
Nebūtu man pāris pasniedzējas izstāstījušas, ka, viņuprāt, manī ir „zinātniskais potenciāls” (heh), dzīvotu mierīgi savā migā.
Lai arī es nesaprotu, no kurienes viņas to izrāva, tagad jāsēž un jādomā – a mosh toč pamēģināt doktorantūru? Vajtadtas grūti? Netakš. Vajtadtas incanti? Varbūt kaut ko incantu var izrakt. Vajtadtas prātīgi? Nujā, ļoti, un liekas cmalki turklāt. Vajmanto patiešām gribas? Ēēēēēmm… Nūūū.. Vāāārbūūūt..
Bet no otras puses – varētutakš mācīties kaut ko sirdij. Kur Incantais nebūtu jāknibina ārā, bet gan pac virsū lektu!
Eh, manreka vēl jādomā. Un jādomā, un jādomā, un jādomā.
Garastāvoklis:: dungoju un bungoju
Mūzika: vēljoprojām dungoju I'm turning japanese
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |