Vīpsnas Kakts - 18. Jūnijs 2004

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 18., 2004


15:58 - Patiesība par mudžekli.
Knibinot krellītes sapratu, ka ir tā – mani nomāc nevis cilvēku mudžeklis kātāc, bet cilvēku mudžekļa kustība ierobežotā telpā. Ja es tam pa vidu.
Nevis tā, ka mudžeklis iekāpis tramvajā, [tramvajs] kustas uz priekšu, bet gan - mudžeklis iekāpis rakstnieku poliklīnikā, izplatījies pa visurieni un tikaj mudžinās savā nodabā.
Untad (vakarnēbet) aizvakar pavisam nemanot kļuvu par mudžekļa sastāvdaļu, pamudžinājos mazliet, sajutos pazudusi, konstatēju, ka patiešām esmu pazaudējusies, samulsu, izmisu, nomierinājos, atkal samulsu - nekas cic neatlika kā bēgt.
Pēc izbēgšanas protamska bij atvieglojuma sajūta.
Tagad atvieglojuma sajūta aizmirsusies, radās tādakā nožēlas sajūta.
Esot jauka mudžināšanās bijusi, tā ļaudis runā.
Garastāvoklis:: šodien varēja līt
Mūzika: Frijid Pink "House Of The Rising Sun"

(4 izteicās | m?)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba