|
|
|
Februāris 27., 2004
20:07 - barbari
Vārds "Barbars" [sengrieķu barbaros ‘ārzemju’]
- 1. Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- 2. Senajiem grieķiem un romiešiem — ikviens cittautietis.
Kāpēc es tā?
Nu lūk. Šorīt mani nemodināja kāc mīļš vārds vaj nemazāk jauks modinātāja zvans, bet gan pretīgi griezīgais zvans pie durvīm. Patiešām, tas zvans irar izcili pretīgu skaņu, pamodinās par mironi. Konstatēju, ka esmu aizgulējusies un lēnā garā sāku mosties. Bet Kāc Aiz Durvīm turpina mani modināt, spiežot zvana pogu.
Protamska halāc nebija nolikc pareizajā vietā un pagāja vēl laps brīdis, lai es to atrastu un kautkā tajā ietītos.
Kāc Aiz Durvīm jau paliek nepacietīx, bet tā kā es tajā laikā tikaj modos, mani tas uztrauca visai nedaudz. Uz manis izdvesto jautājumu par Kāda Aiz Durvīm identitāti, man tiek atbildēc "Počta!"
Nuko - es labi audzināta meitene, saprotuka pasta cilvēkiem tāc darps - modināt cilvēkus.. taisu vaļā durvis un cenšos klausīties, kas pastniekam uz sirc.
Kāc Aiz Durvīm izrādās jaux večux, kurš man sāk stāstīt - vot, barbari manējo pastkastīti salauzuši, izdemolējuši vandāļi, avot man glancētais žurnāls viens pienācis, dārgu naudu takš maxā, nejies likt sademolētā kastītē, nospers majtas. Es turpinu mosties, cenšos piedienīgi saturēt halātu, saņemu savu žurnālu, saku - vot vandāļi, majtas, paldies.
Vēlāk jau pamodusies (kādus brīnumus dara duša!) patiesi sapīxtu - eh, kas man tagad salabos pastkasti, būs akal jāpasūta jauna, a meistariem darba laix vienmēr sakrīt ar manējo.. eh, toč vandāļi, nahren manu pastkasti izmantot sublimācijai.
Ejot uz darbu, gribēju novērtēt zaudējumus - un..
Diezgan elliigi - mana pastkastīte stāv turpat, neskarta, aizvērta, pat aizslēgta.
Hmmmm.. Nodomāju - nure, večux sajaucis adreses, nuvot. ašitentā centās..
Nupat pārbaudīju - uz glancētā žurčika uzlīmīte, kur virsū mana adrese uzraxtīta.
ēēēēēm.
ņifiga nesaprotu.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |