|
Augusts 9., 2004
viipsna | 12:16 Aizbraukt uz dzimto miestu un konstatēt, ka tas pārtapis par metropoli. * Kad pus11os no rīta naukur nolikt mašīnu. * Kad laulību ceremonijas laikā baznīcu slēdz ciet, jo baznīcas centrālās atrašanās vietas dēļ garāmgājēji to uzskata par dostopremečateljnost’ un uzvedas kā tūristi. * Kad lielākā miesta iela ir bezmazvaj sastrēguse. * Kad ļaužu mudžeklis ir visur, tie ēd un dzer un fotografējas pie viskā puķaina. * Kad mana māmiņa izmisusi sēc: „Ja šitāda ir v-pils, tad es labāk dzīvoju rīgā!” Untad aizmukt no miesta, aizbraukt uz laukiem, iedzert gārdu sangriju, gulēt dīķī (skatiens debesīs un tikai elpa dzirdama), paūjināt izdegušajā ozolā, vērotkā migla ceļas, papļāpāt ar mammasbrāli par es struktūrfondiem, ēst kotletes no buka, ko brālēns reka šitajā izcirtumā nobliezis, ieelpot un lēnām doties apakaļ. Uz ceļa redzēt salūtu. Apstāties, lai uzpīpētu. Nopūsties un ienirt pilsētā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |