|
Februāris 21., 2008
viipsna | 09:29 Brāls šodien būs pakaļ pēc sava turbosāba, bet tam vakar (!!!) stāvvietā kāds nolauzis spoguli. Itkā klāt ir, bet turas uz kautkādiem puņķiem, nemaz nerunājot par kautkādu regulēšanas iespēju. Vakarvakarā, kad to konstatēju, uz vietas ņēmu un apraudājos. Un nevis šā tā, divas skumjas asaras, bet tā, kā bērni raud. Ar visām elsām un rīstīšanos. Smieklīgi vobšem. Jā, es zinu, nav mana vaina; jā, sūds vien ir; jā, apdrošināšana tāpat atmaksās.. Betnu bļīīīn. Man ir tik neērti. Un kauns.
UPD: Liela vilna, maza muiža. Nav mana vaina, sūds vien ir. Tas spogolis esot iepriekš bijis lauzts, tur nav vajadzīgs liels spēks, lai to nolauztu. Viss kedā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |