|
Februāris 19., 2008
viipsna | 11:47 Vārdadienā es: Uzliku malahītu krelles. Tās man tēvs atveda no Nigērijas, kad man bija 10 gadi. Sāku valkāt pirms pusotra gada. Labi noturētas tātad. Pa ceļam uz darbu sapirkos šmigu kolēģiem. 9os no rīta. Rindā aiz manis stāvēja onkulis un smaidīja, vērojot manu groziņa saturu. Gāju cauri klientu apkalpošanas zālei, ļoti centos, lai mans maisiņš neklunkšķētu. Iesprūdu liftā. Vajadzīgajā stāvā lifts apstājās, tikai durvis atvēra kādus 3 cm. Es nekritu panikā (man maisiņā bija arī šampis, galugalā). Izmēģināju visas pogas, pēdējo atstājot to, kur zvaniņš virsū. Lifts pēc nelielas minstināšanās piekrita nobraukt stāvu zemāk un attaisīt durvis līdz galam. Pagaidām neesmu tikusi līdz strādāšanai. Ceru, ka arī netikšu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |