|
Jūnijs 26., 2007
viipsna | 14:33 Unvispār. Šitā darbumaiņa mani pamatīgi nomāc (kurš nezin). Šorīt pēc pirmās pamošanās aizmigu un pa 15 minūtēm nosapņoju murgu partoka man angļuvalodā eksāmens jāliek, bet iesēdina auditorijas vidū, kur notiek lekcija/seminārs/balagāns/kautkastāc. Viss forši, apkārt daudz cilvēku, visi runā, kāc jokojas, kopumā labi pavadu laiku, bet nekādi nespēju pievērsties eksāmenam. Kad saprotu, ka truba, paceļu balsi - ev, estakšte neko nevaru uzraxtīt, klusumu vajag. Kāc vēl pavīpsnā, ka es pārākjaunu cimperlīga. Tanu ceļos kājās un eju pie pasniedzējas, saku - laidiet mani tukšā auditorijā. Ašī mani apsmej. Un man tāāāāāā jāraud, ka arto visu smagumu krūtīs pamodos. Tas ir tik ļoti atbilstoši, ka pilnīgi riebjas - zemapziņa tik slinka palikusi, ka nevar neko viltīgu izdomāt, bet bliež pa tiešo.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |