|
Jūnijs 26., 2007
viipsna | 10:03 Atlūgums tātad no visu iespējamo priekšniecību pusēm parakstīc. Trīs dienas gāāāāāru, mokošu un bezjēdzīgu sarunu, kurās visbiežāk dzirdētā frāze no pretējās puses bija „Bet tas ir tik stulbi!”. Jā, mīlīši, es jums piekrītu. Tas ir stulbi. Jā, mīlīši, nodaļa paliek bez satura un par mērķu sasniegšanu var aizmirst. Jā, mīlīši, to visu varēja risināt, bet nu ir par vēlu. Laivaikā, rezultātā visi priekšnieki vaino viens otru, visi ir dusmīgi, visi nopūšas un visi ņurca atlūguma maliņas. Tikai viens paralēlpriekšnieks, uzzinot par šo faktu, atnāca pie manis, lai piemiegtu ar aci un paprasītu, kad būs b-b-b-baļļuks. Labums irtācka dzērājs vairs nekaitina. Varētu ar viņu pat sarunāties, javien man būtu, ko teikt.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |