|
Jūlijs 20., 2004
viipsna | 15:01 Man ir divas ōmītes. Viena Laukōmīte, otra – Pilsētsomiņš. Laukōmīte ir lauku ōmīte, bet Pilsētsomiņš (turpmāk textā - Omiņš) ir progresīvi domājoša būtne, kas man paprasa, kastastāc internec tāc ir, un, kad manam brālim vienubrīd bij divas draudzenes, aktīvi piedalās konspirācijas nodrošināšanā un operatīvā gultasveļas mainīšanā. Bij atgadījums, ko man Omiņš pac atstāstīja.
Vienreiz mans brālis esot viņu vedis iepirkties – uz tirgu, pa saimniecības bodēm untā. Brālis tolaik braukāja ar tādu ļoti zemu sporta vāģi, kurā 75gadīga korpulenta kundzīte gan var iesēsties, bet ārā tikt nau viegli. Tadnu pie kaut kāda veikala Omiņš iepirkšanos nodeleģējis brālim, a pac palicis mašīnā. Nukogan dara cilvēks, vienc palicis mašīnā? Pēta interjēru – ka no priekšējā paneļa derētu noslaucīt putekļus unka smaržeglīte galīgi izbalējuse, unka (!!!akšausmas akšausmas!!!) uz grīdas mētājas sarkanas meiteņu biksītes!!! Omiņš protams mērenā šokā par mūsdienu meiteņu morālo stāju un apģērba glabāšanas kultūru! Kad brālis iekāpis mašīnā, Omiņš lāgā nau varējis ne uz viņu paskatīties, ne arko pateikt sakarīgu.. biš kauns un dusmas!!! Pārbraukuši mājās, Omiņš, izsvempjoties no mašīnas, neuzkrītoši centies biksītes paspert ārā – laitakš citiem acīs nekrīt un nemulsina kārtīgus ļaužus! Bet ieskatījies biš labāk un – „biksītes” izrādījās auduma matu gumija! Kāda laime – kāc atvieglojums! :)))
A es, klausoties stāstu, jau izmisīgi gudroju iespējamos attaisnojumus un vainu mīkstinošos faktorus, lai kautmazliet paspodrinātu Visu Meiteņu Aptraipīto Reputāciju… Kāda laime – kāc atvieglojums. Man.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |