|
Janvāris 23., 2007
viipsna | 11:04 Vakardien vienkārši biju trauxmaini-drebelīgā. Un bailīgā. To es sapratu vakarā, JO: gulēju savas 15 minūtes solārijā un baidījos parto katik neactāju durvis vaļā; gāju mājās, pirmajā stāvā spuldzīte izdegusi, turtiktumš bija, baidījos, katurkāc var slēpties, tai tumsā. Laiman uzbruktu (lōģiski). Ar telefonu izgaismoju kaktus, tur proms neviena nebija, bet neuomulīgi tikuntā. Šon nenokā nebaidos! Šon ķīlēju sīvī, cenšos sagudrot galvenos sasniegumus iepriekšējās darbavietās - lai izliktos par success oriented personality. Haha. Cenšos nebūt ironiska un neraxtīt mīklās. Nunevartakš raxtīt, ka galvenais sasniegums manā pirmajā darbavietā bija cepures pacelšana pēc septiņu mēnešu vergošanas :) Vajarī, ka tur es iemācījos apšaubīt priekšnieka autoritāti..
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |