|
Septembris 25., 2006
viipsna | 11:06 Vakar šuvu draudzenes bērnam sivēnu. Sivnu, ja būsim precīzi. Oriģinālais tapa kautkad vidusskolā, tas kļuvis visaj nožēlojams, vajagot jaunu. Nuta es zīmēju piegrieztni, griezu un, skatoties lost, šuvu atspērusies. Glauns jau sanāca - ektīgi rōzā, viss tāc vienmērīgi mīksc, bet tik šausmīgi neinteresanc... Var redzēt no tālienes, ka mīlēc nau, ka veļasmašīnā nau mesc, ka rokas-kājas trīsreiz nau nomīlētas nost, laika un aktīvas mīlestības rezultātā nav izveidojusies slikta stāja... Nau nekā vērtīga tai otrai cūkai, taisni skumji dāvināt prom.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |