|
Maijs 15., 2006
viipsna | 15:29 Akjā, atzīmējot faktu, ka šitajā kantorī strādāju jau veselu gadu, 5dien kārtīgi sakašķējos ar priekšnieku. Un nevis tā vaj šitā, kautkāc kluss kašķis partokurš nelietis nau nopircis kaffeju, betgan tā kārtīgi - skaļi, necmuki, pilnīgi nevajcīgi, un par darbu. Godīgsakot, es pa visu garo nedēļu biju no viņa noguruse.. turklāt 4dien pa nakti mājās, lidmašīna kavējās, tā pilna ar iereibušiem zviedru hokeja līcjutējiem, kaķis uz mani bij apvainojies par prombūtni un visulaik klaigāja, es nevarēju gulēt, un 5dien vēl jājiet uz darbu.. bwe.. nutad izbļaustījāmās. Iztikām bez persōnīgiem apvainojumiem, bet dauc netrūka. Nupat šams nāca parunāties. Visu nedēļas nogali esot domājis - ko mēs šitā un parko es viņam tā. Bet lai es nedomājot neko sliktu, estāc vērtīx darbiniex, unka viņš mani auxtu vērtējot blāblāblā.. Man cmiekli, pateiculai noraxta uz apstākļu sakritību un miers.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |