|
|
|
Decembris 20., 2005
17:23 - Mani svētki #2
Pāris gadus apakaļ bij tā –
Ziemsvētkos manam brālim bij paredzēc būt mājās. Visi tā priecājās, jo pirmstam viņš braukāja garajos reisos, un nebija bijis mājās Ziemsvētkos vairākus gadus. Ate pasaka – jā, viņš būs, bet tasbūs tikaj pašā Ziemsvētku vakarā, lidmašīna ielido ap 8iem. Visu dienu omiņš patīkami satraukc, mamma staigā un izliekas, ka viņu tas neuztrauc, bet spriedze jūtama visu dienu. Vakarā māte aizstaigā uz savu iecienīto Ziemsvētku baznīcu (kur dievkalpojums irkā koncerc, citāta beigas), mēs pārējie sēžam un gaidām. Pus9os zvana brālis no lidostas un saka – tā un šitā, mašīnai stāvot lidostas stāvvietā, dīzelis zemās temperatūras dēļ sagājis putrā, nau iespējams mašīnu iedarbināt. Omiņš sāk klusi vaimanāt – akvaj, kasnubūs, kānutix mājās, un Ziemsvētki takš, vajmanuvaj. Nolemjam, ka jābrauc šamam pakaļ, un tēvs ar tā dara. Ārā snieg. Omiņš sāk vaimanāt biš skaļāk – akvaj, katiknu tēvs nesteidzas, slidens takš, un redzamība ar nekāda.. Māte pārrodas no baznīcas, uzzinājusi kopējo situāciju, arsāk acīmredzami nervozēt. Nutad sēžam, skatāmies Ziemsvētku tēvē programmu, gaidām vīrus mājās. Vīri nerodas un nerodas.
Ieradās ap pusnakti. Brālis lēnām, vairāk ar pierunāšanu, mašīnu bij iedarbinājis un piedabūjis kustēties uz priekšu, taču sākumā tā nebij pierunājama braukt ātrāk par 20 km stundā. Nodomājis – braux pretī tēvam. Lēnā garā dīzelim kūstot, mašīnas ātrums arsāka palielināties, taču nepārsniedza 50 km stundā. Bet uz ceļa viņi samainījās! Iedomājaties, kāvar nepamanīt mašīnu, kas velkas pretējā virzienā, ar ieslēgtām avārijas ugunīm! Īpaši, ja tieštādu mašīnu uz ceļa vēlies redzēt! Nepamanīja taču. Nujā, kad tēvs jaubij uz Jūrmalas šosejas, viņam ienāca prātā uzzvanīt brālim. Lai noskaidrotu, ka viņam jāgriežas apkārt..
Lainukā, galgalā visi bij mājās, visi laimīgi un visi priecīgi..
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
