Jau agrā pavasarī, domājot kur varētu aizbraukt, tika stingri nolemts, ka uz Brutal Assault jau nu jābrauc ir gan. Tā kā gribējās vēl papildus apskatīt čehu zemi, tad tika nolemts pēc festa vēl kādu nedēļu paceļot. Tā nu trešdienas pēcpusdienā kopā ar Kristu kāpām dzelzs putnā, kas mūs izsēdināja Prāgā. Viss izdevās labi, un jau pēc stundas sēdējām autobusā, kas devās uz Jaromeru, kur arī notika festivāls.Ieradušies teltsvietā, atradām latviešu teltis un noenkurojāmies pie tām un devāmies meklēt krodziņu un pēc tam arī Estragonu un co, kurus diemžēl neatradām, jo nesanāca atcerēties, kurās durvīs bija jāiet. Tāpēc ar devāmies uz dusu, un satiku šamos no rīta, kad bija pamodināts no kliedzieniem "SŪŪŪDS". Pēc tam piecelšanās, iešana pēc biļetes, alus dzeršana, "SŪŪDS" bļaušana pa visu alus telti un citas atrakcijas.

Kā pirmos noskatījos Sadus, taču kaut kā nepavilka. Kā nākamie uzstājās grieķu blekeri Rotting Christ, bija ļoti labi, kā jau parasti, žēl tik ka nenospēlēja Under the name of Legion.
Madball skatījos pa gabalu, kā jau klasiskā Ņujorkas HC pienākās enerģija plūda pāri malām. Orphaned Land it kā bija ok, taču pagarlaicīgi, noskatījos pāris dziesmas. Tas pats bija ar Pain- varbūt strādājot kā fona muzibs der, bet ne skatoties koncī. Kā nākamie nāca Biohazard, ko diezgan centīgi ieklausīju pirms gadiem 12, taču pēc pāris dziesmām pārņēma garlaicība un gāju skatīties, kas notiek apkārtnē. Cerēju ka situāciju nedaudz uzlabos Brutal Truth, taču kā jau lielākā daļa grupu tajā dienā, šamie nelikās skatīšanās vērti, tāpēc gāju vien vien uz telti.

Piektdiena sākās kā jau parasti- saule centīgi spīd un mēģina uztaisīt sautējumu no manis. Nedaudz alus un var jau iet kaut ko skatīties. Nedaudz palūrēju Forgotten Silence, neinteresēja un gāju uz telti atvēsināties. Negura Bunget varbūt tumsā arī būtu izklausījušies labi, taču vasaras svelmē galīgi negāja pie sirds. Vomitory sen atpakaļ, iesildot Cannibal Corpse jau bija redzēti-tikpat garlaicīgi kā pirms n-tajiem gadiem. Grave arī nespēja mani iepriecināt, taču Vreid nospēlēja tiešām labu koncertu, spējot izvilkt tieši to pašu noskaņu, kas rodas klausoties jamo albumus- dienas grupa viennozīmīgi. Nedaudz vājāk tas izdevās Novembers Doom, taču vienalga viens no dienas labākajiem koncertiem. "meksikāņi" Brujeria bija reāli jautrīši, kā jau gaidīju- mačetes rokās, visi maskās, runā spāniski un koncertu pabeidz ar "Hey, Marihuana" (Macarenas ritmos), labs garastāvokļa uzlabotājs. Opeth paklausījos no augšas, skanēja labi, taču nedaudz garlaicīgi un sāku gaidīt Testament. Cerēju ka skanēs tikpat labi kā WOA2003, taču diemžēl kaut kas nebija tas. Bija jau protams ok, taču gaidīju ko vairāk, kā saka, ne vienmēr var viss patik. Nedaudz paskatījos Ulver, kas ar uz ekrāna projicēja visādas filmiņas, un šādi patika nedaudz labāk nekā tikai audio. Tad jau palika auksti un kājas jau arī gribēja atpūsties tāpēc Dark Funeral tā arī neskatījos.

Sestdien atklājām interesantu krodziņu, kas bija iekārtots vecā šķūnī, kur bija auksts alus un iespēja pablābties no saules. Pirmos apskatījos Gama Bomb un biju patīkami pārsteigts- klasisks trash ar kārtīgu enerģijas devu- kā jau trešā pienākas.
Iestiprinoties picērijā, atgadījās jautrs notikums- gandzrīz kā latjvu kino klasikā. Tā kā dēļ karstā laika staigāju bez krekla, picērijā man paprasīja, lai es uzvelkot kreklu. Kad pateicu, ka man nav, oficiante sameklēja kādu kas saprot angliski, lai man pasaka to. Par laimi ārā nedzina, taču oficiantes nedēvēju savādāk kā par Mirttantēm :). Pēc tam radās ideja, ka Daiņa mazo somiņu varēju izmantot kā topiņu, ko uzreiz arī piemērīju citiem par prieku.
Pēc tam nedaudz apskatīju Hate Eternal jo cerēju, ka Eric Rutan varētu ko labu saveidot, taču diemžēl nekas prātīgs no tā nebija, gājām skatīt metal marketu. Misery Index gan nebija nekāda vilšanās- riktīga desa, kā jau gaidīju, tiešām labi nomauca. Smadzeņu spridzinātāji Anaal Nathrakh arī dzīvajā darīja to pašu- spridzināja ne pa jokam, un jau tad sapratu, ka šī ir labākā festa diena. Tālāk neliela aptūta un tika gaidīta festivala galvenā grupa- Suffocation. Par pašu koncertu var pateikt tikai to, ka buldozers bija nenormāls, un pēc koncerta sajutos reāli plakans un izpumpējies tā skaņas vilņa, kas nāca no skatuves.
Kā nākamie uzstājās norvēģu slavenākie un smieklīgākie (un arī labākie) blekmetālisti Immortal. Ja nebūtu tieši pirms tam mani saplacinājis Suffocation buldozers, tad droši vien ļoti patiktu, taču iespaidi pēc tiem bija vēl gana svaigi, lai pēc pāris dziesmām ietu paskatīties šamos no tālāka un labāk redzama attāluma. Koncerts bija labs, skanējie gandrīz visas dziesmas, ko gribēju dzirdēt, arī Abbath slavenās kustības bija patiešām smieklīgas. Līdz ar daudziem sprādieniem arī Immortal pazuda un varēja ar mierīgu sirdi noslēgt festivālu.
Lielākā daļa latviešu devās mājup, bet mēs ar Kristu gājām gulēt, lai nākamo nedēļu aizvadītu daudz staigājot, dzerot alu un bezspēkā atlūztot vakaros, par ko es ceru uzrakstīt kaut kad drīzumā, tāpat kā ielikt arī kādu bildi.