Oct. 28th, 2019 @ 12:12 am kazlēni
<
Nemaz negribas tos vārdus. Tik ļoti gribas paklusēt, bet iekšā mazi kazlēni dejo un blēj savus stāstus. Viss ir labi, sasodīti labi – ir mīļš bērniņš, ir labs darbs, ir tik ļoti laba komanda un cilvēki, kas uzticas. Ir prieks mosties un prieks, kustēties - tik vien kā iekšā tie kazlēni blēj – aiz visām tām mājām, darbiem, pašvērtējumiem un talantiem, ir jābūt kam vairāk. Tam mazam vairāk, kas neaizsalis iekšā ņurd un deg, šalc un līst - tam visam pāri ir jābūt kaut kam vēl un kaut kam vairāk! Es meklēju. Daudz. Šamanismā un grāmatās gudrās, viedos vārdos un ekstrēmos sportos. Es tik ļoti meklēju. 
Un atradu daļu rūsganajās lapās, daļu cilvēka smaidos, daļu atmiņu rēgos, kas skraida pa ielām. Tik daudz pašos cilvēkos. Es apstājos. Domāju. Ir tik labi. Kā ir.
viensVilks