| Oct. 31st, 2018 @ 09:37 pm (no subject) |
|---|
Es nekad neesmu mācējusi rakstīt dienasgrāmatu vai vēstuli kādam par to kā man klājas. Man patīk savirknēt noslēguma vārdus un tēzes kopumā, kā jau lielākajai daļai. Pateikt maz privāta ar lielu nozīmi. Pasaulē ir tik daudz bezpersoniskas, neko neizsakošas runas. Pasaule vispār ir diezgan pilna ar tukšumu
Man brīžiem liekas, ka man nemaz nepatīk cilvēki pavisam. Man ir interesanti kā cilvēki uzvedas, kā vairojas, kā dzimst viņu jaunās idejas, kā ķīvējas un kā mierinās. Man ir interesanti padusmoties un papriecāties un iesaisīties kādā no pasaules mēroga svarīgiem personīgajiem notikumiem, ir, jā. Bet lielākoties man, nu kā lai pasaka, man viss ir kā vidioklips apkārt. Es tam tieši tik daudz piešķiru jēgu. Ne vairāk, ne mazāk. Paklausīties, - ieslēgties un izslēgties. Viss ir mākslīgs un uzspīlēts.
man ir tikai nedaudz kas man no sirds liekas dzīvs. Gan jau ka visiem ir tā.
 |
