pasaules skatījuma lauskas

nepretendējot uz publiku

12/15/10 10:02 pm - Lūgšana

Mūsu Tēvs Debesīs,
Svētīts lai top Tavs Vārds; lai nāk Tava valstība;
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes;
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien;
Piedod mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem;
Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.
jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi.

12/15/10 07:37 pm - Elle

Cik šausmīga ir neziņa palīdzēt, ja māsa iekrīt tieši tajos pašos tīklos kā nesen es un šķiras no cilvēka, kuru mīl. Jo tā ieņēmuši galvā vecāki, kas nospēlē uz pirmajām nesaskaņām, kurām vienkārši ir jātiek pāri, mācoties savstarpēji komunicēt un ejot tālāk. Izšķirties ir salīdzinoši vienkārši, bet palikt kopā tūkstošreiz skaistāk.

12/13/10 08:03 pm - J.Tunstrēms par Ziemassvētku oratoriju

(..) Pats lielākais no visu laiku komponistiem Johans Sebastians Bahs bija noguris. Tai tumšajā decembra vakarā viņš gāja uz mājām, kur plosīdamies un klaigādami, viņu nepacietīgi gaidīja visi viņa bērni. Viņam sala. Baznīca visu pēcpusdienu bija bijusi auksta, koristi - iesnaini un aizsmakuši. Ar ko viņš varētu viņus uzmundrināt? Šī doma mijās pa viņa skaisto galvu. Un tā, sniega šķīdonī gausi brienot pa netīrajām ielām, viņam radās kāda ideja.
"Ar dziesmu!" viņš pats pie sevis sacīja. "Es viņus uzmundrināšu ar dziesmu, tieši to vajag maniem nabaga draugiem."
Un, kad viņš tuvojās mājai, kurā mita kopā ar visu savu ģimeni, un kad ieraudzīja mirdzam sveces, pēkšņi kaut kas viņā dziļi ieskanējās. Ieskanējās skaista melodija. Viņa ideja bija ieguvusi formu. Noģērbis savas virsdrēbes un apskāvis bērnus, viņš tūlīt pat lieliem soļiem steidzās uz darbistabu. Tā viņš sāka rakstīt Ziemassvētku oratoriju. Kad īsi pirms 1734.gada Ziemassvētkiem viņi sastājās ap klavierēm, visai ģimenei tas bija priecīgs brīdis - bija radīts pats skaistākais skaņdarbs.

12/9/10 10:31 pm - griežos

kā man patīk tā manipulācija - izraut no konteksta un vispār ne gribēt interesēties, ne pastiprināt novājināto komunikāciju mūsu starpā. teorētiķim informācijas laikmetā! :)
spilgti raksturojošs moments.

12/8/10 07:46 pm - mazā sestdiena

otro reizi mūžā pa SWH uzslēgts tas raidījumiņš ("Mazā sestdiena"), kolosāla koncepcija. un viņiem ir arī atkārtojumi netā!
tikmēr domās duelējas nākamā gada plāni: Lībija+Jordānija vs Malaizija+Vjetnama?
[tulkojot] iztērēt divreiz mazāk naudas vs divreiz vairāk naudas?
laikam tomēr samaksāt vairāk un mēģināt atgriezties dienvidu paradīzē..

12/7/10 11:14 am - Eine von vielen

Welche von ihnen wird es heute sein? Die süße zarte Indiegöre oder die wunderschöne Künstlerin?
Als ich das Knarren meiner Tür höre, weiß ich, für wen du dich entschieden hast. Gezwungenermaßen. Denn was blieb nachdem die Mädchen nach Hause fuhren war ich. Ich bin immer da. Das weißt du und das nutzt du. Du weißt, dass ich jedes Mal schwach werde, auch wenn ich mich anfangs ziere, dich mich weder küssen noch berühren lasse. Ich liebe es, dich so leiden zu sehen, wie du dich bemühst und immer erregter wirst. Das ist mein Spiel, meine Rache dafür, dass ich nur eine unter vielen bin. Und doch gebe ich dir die Befriedigung die du so dringend brauchst. "Let's fuck and have some fun." Ich sehne mich schon jetzt nach der nächsten Nacht, in der du dich wieder in mein Zimmer schleichst und mich überfällst. Und dass, obwohl du nicht der beste Liebhaber bist, denn von der Enttäuschung, dass du jedes Mal zu früh kommst und mich nahezu unbefriedigt liegen lässt, kann ich mir nichts kaufen...

11/30/10 05:36 pm - skumji

aukstums ir šķērslis.
nevienam no mums negribas to pa ceļam.
ceļš izpaliek.

11/29/10 09:19 pm - ziema

visiem šajā laikā sāk vairāk gribēties siltuma, mīļuma, tuvuma.. nu bet protams! nav nekā jauna šajā laikapstākļu ritmā, bet vienalga no jauna gribas pažēloties.
savu ikdienu - laiku, spēku un domas pārsvarā atdodu citiem, bet tieši ziemā šausmīgi sāk traucēt tā sasodītā aizmiršana par sevi. un ar katru gadu tā nomāc aizvien vairāk. tuvojas jau nākamais gadu desmits, bet joprojām neesmu atradusi itin nekādu balansu, kā lai ar prieku dodot saņemtu arī atpakaļ.
un aizvien nejaukāk izkristalizējas, ka bez nosacījumiem dodot tev sāk aizvien vairāk un vairāk prasīt. līdz tu vairāk nevari (un vēl par to pārdzīvo!). tikai savās interesēs kāds kaut ko par tevi, tavām vēlmēm un vajadzībām ir nojautis. taču viņš pie reizes palūdz kaut ko arī sev un es no jauna izšķīstu, jo esmu tik iznīcinoši pieradusi dot.

11/24/10 11:53 am - dzīvi internetā?

Atrakstiet man, vienalga, cik ir pulkstenis un ko esam kopā darījuši vai domājuši un runājuši.
Es tik bieži esmu internetā ar vienu mērķi - atrast, ka kāds man ir atrakstījis.

11/23/10 08:25 am - pēc-atvaļinājums

ātri gan izdodas iekāpt atpakaļ tajā ikdienas plauktiņā.
agrāk nebiju novērojusi, ka nevēlos dalīties tajā, kas patiešām mans.

"Ja vēlies būt pret kādu labs, esi tāds līdz galam.
Ja vēlies, lai cilvēks saņem no Tevis dāvanu,
pārliecinies, ka tā sasniegusi adresātu."
(Chinese sakāmvārds)

10/29/10 10:10 am - pirms-atvaļinājums

šausmīgi, šausmīgi, šausmīgi, šausmīgi baidos...

10/27/10 05:26 pm - Atslēga.

Uzmanība.
Tās nekad nevar būt par daudz.
Kaut vai feika, bet pastāvīga un intensīva.
E-meils, īsziņa, zvans, skatīts profils draugos.
Puspasaulē ir par daudz kaut kādu robu, kas jāaizpilda.
Ja uzmanības par maz, kādam varbūt rodas ilgas.
Man - zūd interese.
Call me cheap.

10/22/10 03:38 pm - stucked in a moment

necerēt. neticēt. negaidīt.
tērēt naudu un nomainīt fasādi :)
kļūdīties, acīmredzot, dažās acīs nav cilvēcīgi.
tiktāl īmō, bet cilvēki visapkārt ir vnk brīnišķīgi!
nupat atsūtīta pašierakstīta dziesma kā sveiciens svētkos.
ko es tādu labu tagad varētu izdarīt? :)

10/20/10 08:24 am - Necieņa.

Nevienam nav tiesību līst manā dvēselē. Arī tuvākajiem.
Dzīvē - lūdzu! Bet ne dienasgrāmatā.

10/16/10 11:14 am - #Ir

Francijā ir teiciens: "Kad man ir labs garastāvoklis, es izdzeru pudeli vīna, bet kad slikts - divas." Ak, dies, kāds garastāvoklis tad man bija vakar?!

/labs, daļēji labs un izcils!/

10/14/10 07:29 pm - loving and living you...

gribu turpinājumu! nights in white satin. never reaching the end. let it be like that!

10/9/10 05:06 pm - photos and videos

Drūmākā nostaļģija (kā jau parasti, kad šajā jokainajā vietnē ielienu).
Šķiet, viss labākais jau aiz muguras. Pie tam skaisti punkti pielikti.
Bailes pat vairs kaut ko sapņot un iztēloties, jo skaistie punkti traucē.

9/25/10 02:35 pm - viena cilvēka kapucē atskaņas no piektdienas

laikam trakākais, ko sapratu - mani neietekmē paredzami garlaicīgi cilvēki, par kuriem klīst baumas, ka viņi tā kā uz vienu nakti uz meitenēm gatavi. lai cik interesanti būtu publiskajā telpā. viņi noteikti ir ļooooooti forši - citām :)

9/25/10 02:23 pm - nevainīga doma

jo tālāk nesaistīta dzīvo, jo lielāka iespēja šādiem ierakstiem: viņam laikam nav lielas pieredzes. jauks bērniņš, brīnišķīga sieva (man patiešām patīk viņas fotogrāfijas!), bet pats kā bērns. kautrīgs un apjucis. apturams, lai tālāk dzīvotu fantāzijās.
P.S. patīkami, ja Tev kāds atklājas un uzticas. turu zelta vērtē. bet jautājums nepazūd - kāpēc es?! (jo šeit variācijas visdažādākās pēc sirds un patikas)

9/20/10 05:42 pm - foto galerija

man tīk sapņot par reāliem un laimīgiem cilvēkiem. tad liekos sev tik laba. paskatos spogulī un saku, viņiem nedzirdot - uz priekšu, mīļie (Londona ir kolosāla izvēle)! :*
Powered by Sviesta Ciba