pasaules skatījuma lauskas

8/17/15 10:43 pm - Murgs

Nupat esam iesprūduši, cik vien dziļi var dubļos gumijas zābakos.. Un labi nav.
Lielā mērā visā piedalās un palīdz māmiņa. Bez viņas nebūtu pilnīgi nekā. Vēl tukšākas cerības.
Ja par sevi. Sajukusi. Apmaldījusies. Šaubās gan par līdzekļiem, gan mērķiem. Pagātne veicina vēl kaut kādas baiļu spazmas tam visam pa vidu.
Ja par mums. Žēl. Tiksim pāri. Viss turpināsies labi.

• Leave a comment

1/30/15 12:34 am - Aivara vārda diena

Auksta, auksta diena.
Sveša mašīna. Peugeot. Laikam.
Bērni aizmugurējā rindā savos sēdeklīšos guļ.
Arī man nāk miegs, bet piedalos sarunā par sportu.
Jo šoferis un namatēvs ir sportists. Vīrs blakus.
Ceļojuma kulminācija ir Helsinku katedrāle - majestātiska, balta celtne kalna augšā.
Devāmies iekšā - bērnu niķiem, paldies Dievam, uz laiku izdevās ielikt komatu - ievērot klusumu.
Pie promiešanas vīrs nolika īpaši tam paredzētajā vietā svecīti. Bērni naski sameta uz ielas atrastos eiro-centus ziedojumu kastē, līdz ar to svecīti oficiāli varēju nolikt arī es. Aizdedzu liesmiņu no vīra sveces & nolieku to pa labi no vīrējās. (Tad sekoja neparedzēts iestarpinājums - zvans no priekšniecības un lūgums ierasties nākošajā dienā darbā, jo kolēģei slikti ar sirdi) Bet svecīte tapa nolikta labās domās. Un vīra domām ir spēks. Es ticu, viņš domāja labu.

• Leave a comment

12/12/14 11:59 pm - CSN

Vīrs norīkojis labu nodarbošanās veidu - CSDD CSN testu telefonā.
Ar to var lieliski aizpildīt laiku, ko pavadu sabiedriskajā transportā. Un, kā redzams, tas nebūt nav īss. Šodien pat sasniedzu rekordu (situ sev uz pleca) - pusdienlaikā teorijas testa izpildē pieļāvu tikai vienu vienīgu kļūdu! Jā, tas gan vēl diezgan liels izņēmums, jo vidēji piedzīvoju četras/sešas. Neiet ne rēķināšana par ātrumiem un bremzēšanas ceļiem, dzelzceļa pārbrauktuvēm, gaismām pietiekamas un nepietiekamas redzamības apstākļos, kur nu vēl medicīnas un avāriju seku lietām, brr.
Tātad, ja likšu tiesības, "tad Tu varēsi kādreiz atbraukt man pakaļ pēc medībām", nu nē, mīļais! Nekādā gadījumā nevedīšu nevienu mājās, kur nu vēl agresīvu autobraucēju. Bet kaut kā šoreiz ir sajūta, ka nu (ar trešo piegājienu :) tas ir kaut kā citādi un rezultēsies pozitīvi. Jo ir interesanti, nav nekāda spiediena un vienkārši lēnām čubinos savā brīvajā laikā. Un no svara ir pats process, brīvais, nepiespiestais mācību process.

• Leave a comment

11/10/12 08:03 pm - Last Christmas

Atdot sirdi. Patiesībā tas ir labākais, ko esmu dzīvē ar Tevi izdarījusi.
Sažņaudzu ar dūrītēm pie krūtīm. Ziemassvētku ieskaņas skaņas, smaržas, midzinošie lielveikalu pāragrie izkārtojumi asociējas ar skaistāko laiku, domājams, visskaistāko laiku mūžā. Un pagājis tikai gads. Bet ir no sirds uz sirdi. Visi laimīgi. Gan manā, gan manā otrajā ģimenē. Un mūsu topošajā, mazajā mikrokosmā. Kad tas sniegs beidzot sāks snigt?
Aromatizētā vaniļas un kanēļa standziņu svecīte dara brīnumus. Lai arī tik pierasts jau ar mīļoto būt kopā visur un visādos apstākļos, šis Ziemsvētku iesākums liek justies kā no jauna Tevī būt iemīlējušamies. Beidzot esmu sieviete. Beidzot es pati.
Viss iet savu gaitu. Redzēsim. Kā mums ies. Ja pateiktu, ka īsti jau neiet, nojauktu visu romantisko noskaņu. Bet negribas jau būt reālistei, nu, kā smejies par visu. Ko viņš man iemācījis :)

• Leave a comment

10/1/12 12:10 am - kalkulators

viss notiksies, kad jānotiek.
sēžu viena mājās pie datora, skatoties uz savainojuma rētu kreisās rokas delnas rajonā, kas iegūta, nožaujoties uz Vecrīgas bruģa mobila telefona īsziņas rakstīšanas brīdī. ierakstu šito un nobrīnos par sevi, kas man kaut kādā šādā vietnē ir pazudis, kas ir tejienes auditorija, priekš kam tas vispār, bet neesmu jau īpaši gudra, tur jau neko vairs nepadarīsi.
es jau ta tikusi posmam pāri un sen jau citā dimensijā, bet cienītais partneris ņem un velk manus nenokārtotos faktus iz pagātnes gaismā, lai cik tur kaut kādas audzināšanas, visdrīzāk gan iedzimtas patoloģijas nebūtu pie vainas. es lūdzu rimties, bet mīļotais grib nokārtot rēķinus. emocionāli no manas puses - nu, kam tas, ko tas dos! ieskatīšanos stulbajās briļļainajās acīs? katram tak savs stulbums. miers. pieņemt un mīlēt savējo. un es mīlu. ne-nor-mā-li.

• Leave a comment

8/3/12 05:38 pm - Jāiet gulēt

Tepat vien esmu pie sevis.
Pēc ilgiem laikiem izjūtu to tizlo pēcpusdienu pēc pulksten četros no rīta sāktā agrā rīta darbā, kāds kādu mēnesi nebija abu atvaļinājumu dēļ piedzīvots. Cik ilgi vēl.

• Leave a comment

6/27/12 12:00 am - The happening

Iemīlējusies.
Pārbijusies.
Laimīga.
Lūdzu, viss taču ir kārtībā? Ja pusgada laikā nav bijis neviena, jā, pilnīgi neviena strīda. Tikai saskaņa. Visi saka, ka tas nav normāli. Bet es nestrīdos pēc savas būtības :( To zina tikai mani tuvākie cilvēki, bet viņi nav psihologi.
P.S. Varu te cīnīties ar savām domām, cik vēlos, mani nolasa tāpatās, teitanās. Un tas vairs nav manā kontrolē.

• Leave a comment

6/24/12 11:13 pm - Rudacīte

Jāņos viņa bija sapņainā ar savu sapņaino. "Tu, mana ēna, baltā. Pusnaktī un rītos. Vienu gaismas sprīdi es Tev parādā."
Ar nepiedalīšanos pasākumā, kurā ik gadu ir būts klāt. Esot tikai puskilometra attālumā, bet bez vismazākās vēlmes pievienoties. Ar domu, bet citu savu misiju šajā pusē. Kura ir manējā.
Dejas un mīlestības un radošuma pilnu atmosfēru līdz pašam Jāņu rītam nodrošināja bīršeiks no "Cēsu alus". Un atturēšanās no gaļas.
Latvijas Radio dēļ atpūta pārtraukta pusratā.
Atskaites beigas :)

• Leave a comment

5/14/12 05:57 pm - TV vs Weekend

Murķeļi. Rumpauši. Bisītes. Bagāta tā mūsu valodas zemīte, tik izvēlēties un atcerēties savu vārdu izvēli, ko nenāktos nožēlot.
Trīs maisi mežu mantības rokā, tik nav atbilstoša katla, kurā to visu sagatavot. Par spīti lieliem plāniem.
Jau divas diennaktis sāp kreisās rokas locītava. Pleci ar tādi jutīgi. Kā bērnībā. Bet nekas.
Nav un nekad nav bijis tāda plāna kādam īpaši iepatikties. Bet prieciņš ne man, bet otrai pusītei, ka man tas sanācis kaut kā dabiski. Laikam tāds tādu mūsu zemē atradīs, tāds likums. Nu, vismaz uz zemes darbu laiku :)
P.S. Drīz jāsacep karpeļi rītdienas pusdienām. (fonā dārziņa melanholiskais valsis). Ar nu jau par tradīciju kļūstošiem pārtraukumiem virtuvē uz trauku skapīša. Dies dod rīt laicīgi uz darbu piecelties. Ak, dzīvele!

• Leave a comment

5/8/12 09:41 pm - medības

grūti bez viņa.
saprotu, ka laiks vienatnē un pozitīvi sev ir labākais, kas var būt "neitrāla domāšanas stāvokļa" ziņā. (via Una)
bet pa galvu maisās pārāk daudz no visa kā. nevaru atvēlēt tur visu tam viņam - tam, ar ko esam dzīvi sarunājuši bez saistībām, jo bailes no sāpēm ir pārāk lielas. stulbā pagātne un vecāki, iespējams.

• Leave a comment

3/25/12 12:04 am - sestdienas vakars in da house

pa televizoru iegadījusies filma ar manu mīļāko aktrisi.
vēl vakara gaitā jānoskatās līdz galam manas vismīļākās R. ieteiktā britu komēdija.
pa dienu pagatavotais lavašs ar papriku un šķiņķi tagad vakarā šķiet lielisks.
līdz ar visām pulksteņa grozīšanām gan palaidu garām paklausīšanos, kā manā balsī pasniegtas dienas aktualitātes.
vakar pēc mēģinājuma pārgāju pāri Akmens tiltam un nosalu. tāpēc mazs nervozums par balsi rītdienas koru skatē.
vispār esam pakļuvuši zem vilciena, jo dziedam aiz "Kamēr", mums toties ir superīgākais sastāvs un diriģents.
bet pārākā rīta doma un telefonsaruna šovakar par manu mīļo H. "Uzvedies godīgi, pelīt!" "Nepiedzeries, mīļum!"
Kad vēl kaut ko tik ļoti savu piedzīvot, ja ne tagad :)

• Leave a comment

3/22/12 12:28 am - mīļotais

jau divi / trīs mēneši apkārt, bet esmu iemīlējusies gluži kā vakardien :) šī stadija mēdz ilgt līdz sešiem mēnešiem, bet šoreiz man, šķiet, tā nebeigsies nekad. zinu, ko runāju.
man nav 20, bet 29. līdz ar to skaidrs, ka ir jārēķinās ar pagātni, lai cik nožēlojamu, it īpaši diemžēl savā pēdējā stadijā. bet nenožēloju neko no piedzīvotā, varēja gan būt nesaudzīgāk, it īpaši brīžos, kad primitīvo vajadzību mierinājums nesapasēja ar slimīgi nejūtīgo realitāti, bet kā nu bijis, tā bijis (smags teksts). skūpstu un atstāju uz neatgriešanos..
viņam savukārt bijis viss, ko vēlējies. sportista bonusi, kad atsevišķa šķira atdodas vienkārši Tava vārda un auguma pēc, bet neviena nav bijusi emocionāli pietiekama. ko lai saka, jocīgi, no malas skatoties.. mums priekšā daudz jaunu pārbaudījumu (idealizētais tēls līdzās). bet savstarpēji IR milzīgs maigums.. it kā ne no kā.. jauna dzīvība... kur nav vietas bailēm.
es mīlu viņu, vārdos neizsakāmi...

• Leave a comment

3/14/12 12:55 am - :D ikdienaaa

Es mīlu savu vīrieti. Un punkts.
Ko gan tas nozīmē. Viņa šobrīd nav līdzās, bet es paļaujos tikai uz 100% klātbūtni. Nejautāt.
Ir lietas, kas kaut kā nemainās - joprojām gribas būt mazai, naivai meitenei, kas dzīvo pasakā.
Tad arī tiecos pēc tās - nēsāju viņa breloku pie atslēgām, viņš ir pirmais, kas parādās uz desktopa, kad ieslēdzu datoru, viņa māte ir pirmā, kam aizsūtu video, kur koncertā uzstājas mans koris, neļaujos nevienām citām simpātijām, kaut tas ir tikai kails draudzīgums.
Kāpēc es rakstu šādu sviestu? Jo jūtos nedaudz vientuļa, salasījos, kādas ziepes ir citiem galvās, vnk ir ieslēgts dators un nenāk miegs. Rīt viņa jautājums būs - vai esmu paspēlējusies ar sevi. Smaids un iepazīšanās.
Bet vakars ņem un beidzas ar ķimeņu cepumiem, vī, lai cik sviestainiem, bet, domājams, ka figūra man joprojām baudāma. un es nevēlos, lai mans vīrietis pārāk noņemtos ar hantelēm, jo man tomēr gribas savu mīļo alus-vēderiņu samīļot un papaijāt :) (cik žēl, ka viņš jau nu toč te nelasa). Niecīgs laiks, bet tad jau redzēs. Redzēsim. Jo es tiešām domāju, ka mīlu viņu. Ar visu viņa tizlo gundedziņu rokās.

• Leave a comment

11/24/11 03:25 pm - Mary Pickford

riebjas ciba :) un te sev rakstīt.

laimīga, ka ir romantika. tā izjūta. ka ir youtube dziesmas. un īsziņas piecos no rīta. par neko. un no neviena :)

• Leave a comment

9/22/11 10:56 pm - garlaicīgi fakti

ap vienpadsmitiem vakarā iemigšanas stadijā iezvanās telefons. un tur nevis draugs, bet tēta brālis, ka kaut kādā Madonas pirtiņā esot sapuvusi grīda un vajagot tai saziedot naudu. protams, objekts prasās atjaunojams, bet, ņemot vērā, ka tēta brālis man labi ja ir zvanījis divas reizes mūžā un neesmu no tiem naudīgākajiem ziedotājiem, it īpaši par ko tādu, par ko man nav ne mazākās nojausmas.
bet iepriekšējā naktī karstuma-drebuļu augstās temperatūras radītie viļņi, kas gan neliedz "sekot līdzi", kā kaimiņos, Imantā, melnmatainais Lūkass Norts no spiegu seriāla gatavo kaut ko sprāgstošu, par ko katrā ziņā gribu pastāstīt tiesībsargājošajām iestādēm, bet mani pieķer un nekas nesanāk.

• Leave a comment

8/28/11 04:36 pm - jaukā mietpilsonība / pret hipsterismu

ir labi.
kāmītis nograuzis melnās tapetes vienā istabas stūrī.
gaidu spiegu seriāla sēriju, ko atsūtīs caur skaipu.
tērzēju ar vectētiņu, kurš paralēli sarunai skatās bērnu filmu par kosmosu zviedru valodā.
viss dzīvoklis smaržo, jo virtuvē vārās Ķīnas saldskābā mērce.
nedaudz sūrst acis no sīpolu mizošanas.
skan dziesmu oriģināli, kam labāk zināmas kaverversijas.
un vispār vakar bija dikti jauka pasēdēšana ar draugiem.
pēc kuras šorīt piecēlos ar jautājumu - kāpēc es vakar tik maz izdzēru?
ir labi.

• Leave a comment

8/16/11 12:26 am - pirmā avārija

diezgan šausmīgi. un psiholoģiski smagi.
tā, ka izsit no ierindas uz pāris stundām tā, kā gandrīz afekta stāvoklī.
nemūžam neaizmirsīšu tās mašīnas numuru un to govi, kas izmantoja situāciju.
jā, es biju vainīga pie sadursmes, bet tāpēc, ka vēl nemāku braukt, un vai tiešām nevar tādā gadījumā, ja ar visiem saviem koši sarkanajiem "M" burtiem stāvu slīpumā, nostāties vismaz metru aiz manis?
paldies dievam, protams, ka nekas vispār nav noticis.
kaut nu aizmirst un neatcerēties, un nebūs paliekošu traumu.
bet prātiņš ir tik trausls, ka vnk ārprāts to saprast.

• Leave a comment

8/2/11 10:31 pm - zilas acis uz balta fona

pēc daudzajām sarunām nu ir skaidrs, ka (āāāā!) ļoti dārgā pasaulē pašlaik iedzīvojos.
visādā ziņā.
bet ticu, ka tas atmaksāsies.
ne velti cilvēki tajā dzīvo. un no jauna tai pievienojas, lai ko tas maksātu.

• Leave a comment

7/26/11 12:01 pm - šķirstu Burdas tīmeklī

kad skatos draugu kāzu bildes, knapi noturos, lai neuzrakstītu kaut ko totāli stulbu, piemēram, "cik skaistas kurpītes!", "vai, kādi balodīši!"

• Leave a comment

7/24/11 09:51 pm - P.S. labākajam vasaras weekendam

jūtos slikti pret hipsterbriļļu dzejnieku, ar kuru, telti slejot, sarunāju deklamēt dzeju uz skatuvītes kopā, bet tā arī neaizgāju. viņš taču nezina, ka esmu kautrīga.
apbrīnoju māju saimnieku - viņš paspēja būt kopā ar visiem un visu laiku. dievīgs cilvēks.
cik labi un droši ir būt vīrišķīgu un cilvēcīgu vīriešu sabiedrībā un tas viss par spīti tam, ka mēs, vnk normālas meitenes, vienalga vairākumā. paradīze no dzīves. Un es nezinu, kāda veida "Secret" domu stāvokļus lai mēģina panākt, lai piepildītos visvisviskvēlākās vēlēšanās - es gribu būt ar viņiem. Bet ir kaut vai fiziski tālu. Rīga-Cēsis :(
bet viss burvīgi. savi cilvēki.

• Leave a comment