SLIKTO NEDRIIKST AIZMIRST ... NO SLIKTAA IR JAAMAACAAS ...
KLJUUDIITIES IR CILVEECIIGI, LAI GAN VEEL CILVEECIIGAAK IR KLJUUDAS ATKAARTOT ...
TAD ES NEESMU CILVEEKS...
ne, nee, bet tu taču nevari visu laiku ģenerēt to slikto - griezt uz riņķi savā centrifūgā..tas sliktais tur nogulsnējas un nāk jaunas emocijas, jauni iespaidi un sliktais izsprūk laukā. kaut kas jau paliek, kāds reflekss neatkārtot otrreiz, bet nav tā sāpe vairs tik liela.. nu tā kaut kā man šķiet..:)
LAIKS DZIEDEE VISU .. PASPILGTINA LABO ... MIIKSTINA SLIKTO ...
BET NE VIENMEER LABI IR PIEMIRST SLIKTO, TAD VAR KLJUUDIITIES ...
JAABUUT PIESARDZIIGAI, LAI DZIIVE NESAMIN, LAI ZINAATU KAM UZTICEETIES, KAM NEE ...
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 20:29 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, tieši tā!!! jo no sliktām atmiņām nāk mācība, skaidrība, piesardzība! un slikto ne visu vajag piemirst, šis un tas noteikti ir jāpatur atmiņā skaidri, jo arī skumjās ir skaistums, mhm... bet piesardzīgi, lai neaizrautos pārlieku...
VAARDS VIETAA ;) AR VISAAM CHETRAAM PAR
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 20:35 |
---|
| | | (Link) |
|
bet tā arī ir! skumjas stiprina! bet lai nav par daudz! lai ir mijiedarbībā, bez saspīlējuma, bez pārspīlējuma.
nezinu, pagaidām no slikto atmiņu glabāšanas sevī nācies tikai un vienīgi ciest. tā sapratne un izjūta man laikam slēpjas kur citur, nevis tikai atmiņās. īstenībā jau viņas tur kaut kur sēž iekšā, tev taisnība, arī tās sliktās, bet kaut kā salīmētas lielos kumosos, un tu neatceries nevienu detaļu, vien tāda kā tāla atblāzma, drīzāk kā nojausma tā atmiņa palikusi.
ESMU LAIKAM PAARAK NOCIETINAAJUSI SEVI ... LAIKS DZIEDEE ... ATMINJAS PALIEK ... TAAS NEVAJAG AIZMIRST ... TAS IR VIENS NO LABAAKAJIEM KAS MUUSOS IR ...
nuja, kaut kas jau vienmēr paliek. bet pienāk brīdis, ka tu sēdi tajās skumjās, skaisti skumsti, bet nedzīvo uz priekšu vairs, tikai atmiņās. tas vairs nepavisam nav labi. bet ir tieši tā, kā te jau visu laiku mēs maļam pa riņķi - lai nav par daudz. nekad jau tu nevari tā izdzēst sevi kā baltu lapu(nē, nu, varbūt kāds var), bet visam jābūt līdzsvarā un savsatrpējā harmonijā.
TE IITIE VAARDI BUUTU :
"NEBURZI BALTO UN NEPLEES, NO TAA GADUS LAIKMETOS SALIEK, DZIIVE SPRIEZH NE PEEC NESPEEKIEM-
PEEC TAA,KAS PEEC MUMS NO MUMS PALIK."
LAIKAM VAACIETIS
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 20:41 |
---|
| | | (Link) |
|
draugi? draugi! neaizmirsti par tiem!
bet, kā tad to var aizmirst??:))))to nu gan nevar!
gluži tāpat kā ar mīlestību. tā draudzība un arī mīlestība dažādu apstākļu iespaidā ar laiku mēdz pāriet citā kategorijā, taču aizmirst nav iespējams.
DRAUGI, TAS JAU IR CITS STAASTS...
TIKAI ATMINJAS /GOOD OR BAD/ VAR PATEIKT, KAS IR DRAUGS ...
AIZMIRSTOT PAARDARIIJUMU, NODEVIIBU ... NETIISHI UZTICIES VEELREIZ UN VILIES...
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 21:03 |
---|
| | | (Link) |
|
tas ir nelabojami, man ir tieši tāpat - atduroties vienreiz, tāda tendence ir netieši un netīši atkal piedot un atkal ļaut visam sākties no gala... tā varbūt ir mīkstsirdība, bet tomēr - nelabojami...
UN TIK LJOTI ... LJOTI ... LJOTI, TAD SAAP ... KAD AAPES GRAUZH, NE SMELDZ ...
KAD NEZINI, KAD UN KAM TICET VAIRS ..
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 21:09 |
---|
| | | (Link) |
|
...................mhm......................
un tāpēc es gandrīz nevienam neticu. dzīvoju ar ticību sev un tikai brīdī, kad jūtos droša, pielaižu kādu citu ar klāt. uzreiz nevar, ta jau sāpīgas lauskas vien pāri paliek.
TAD "BIEZU MUURI" ES CELJU AP SEVI ... MAN PANISKAS BAILES NO SAAPEEM ... SAAPES PADARA MANI LJAUNU, ET VARBUUT SVINS ...
nē, ļaunu nē. tas jau nepalīdz.
HMM... LJAUNS NEBUUS IISTAIS VAARDS ... KLJUUSTU PAR CINISKU MAITU ...
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 21:25 |
---|
| | | (Link) |
|
vai tad...... diezin vai....
jā, cinisms manī ar iezadzies pēdējā laikā, gluži vai smīnīgi reizēm, kas nāk ārā:)
MAN TAS NE TIKAI DZIIVES, BET ARIIREMARKA IETEKMEE ... NIHIILISMS...
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 21:22 |
---|
| | | (Link) |
|
es vienreiz uzcēlu baigo mūri, bet tas nebija labi darīts... tas tikai visu vēl vairāk sarežģī un distancē no apkārtnes, no cilvēkiem, paliec tikai savā dārziņš ar augstiem mūriem... ar tik augstiem un bieziem mūriem, kas neļauj redzēt ne saullēktus, ne saulrietus, kas ir dienas skaistākie mirkļi.....
BET TAA IR TIK MEZHONIIGI VIENKAARSHI ... PEC TAM GAN IR GRUUTAAK ...
REIZ MAU MUURI NOJAUCA AR SAAPEEM, ASARAAM UN MIILESTIIBU ... UZ KAADU LAIKU TAS BIJA TO VEERTS ...
BET ES ATKLAAJU MUURI NEVAJAG NOJAUKT ... TAJAA VAJAG UZBUUVEET VAARTUS UN TIKAI DAZHIEM LJAUT IENAAKT ...
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 21:28 |
---|
| | | (Link) |
|
jā..............par durvīm.............. bet zemu mūri, kuram nevar vienkārši pārlēkt... bet durvis.... jā..... labi teikts!
ZEMAM MUURIM, JEB KURSH KAM NAV SLINKUMS ... PAARKAAPS ,BET DURVIS VAI TAAS ATSLEEGU ... TIKAI IIPASHIEM CILVEEKIEM DOSI ...
vai tad draugi, kas atkal un atkal nodara pāri, maz ir draugi??
| From: | vienna |
Date: | 26. Februāris 2005 - 21:12 |
---|
| | | (Link) |
|
tie ir cilvēki, kas reiz bija tuvi draugi, bet kādu nelāgu apstākļu sakritības dēļ vai arī otras puses apzinātas rīcības dēļ vairs tā nevar saukt... un tā pieķeršanās bijusi tik stipra, ka nevar ne atrauties... mhm.... tā notiek... arī ar mani.
hmm, nez, nevaru sev tādu situāciju atminēties. man tā varbūt ir vienīgi ar darugiem, kur iejaucas arī mīlestība. bet tas jau atkal ir cits stāsts. klau,tāda smeldzīga tā saruna jau pārvērtās. |