|
26. Feb 2005|20:40 |
nuja, kaut kas jau vienmēr paliek.
bet pienāk brīdis, ka tu sēdi tajās skumjās, skaisti skumsti, bet nedzīvo uz priekšu vairs, tikai atmiņās.
tas vairs nepavisam nav labi.
bet ir tieši tā, kā te jau visu laiku mēs maļam pa riņķi - lai nav par daudz. nekad jau tu nevari tā izdzēst sevi kā baltu lapu(nē, nu, varbūt kāds var), bet visam jābūt līdzsvarā un savsatrpējā harmonijā. |
|