Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Monday, July 29th, 2013

    Time Event
    7:05a
    Ar miljons balsīm pret 666 balsīm nākamajā ventilatora kārtā tiek 14... Konfetī lietus un apsveikumu jūra!
    7:06a
    1 pret 25

    tēma - Ja nu man uz galvas uzkrīt ola.

    3 pret 21

    tēma - Prezidents ir kiborgs! Lai dzīvo prezidents!

    Darbi jāiesūta līdz 4dienas 6iem rītā vai nu uz e-pastu, vai nu jāiepukstē šeit!
    Lai kreatīvs ir ar jums!
    7:10a
    28
    Bojeviki un treniņbikses

    Mani sauc Harolds Sīmanis. Esmu profesionāls kino kritiķis. Jau no bērnības man paticis vērot kustības uz lielā ekrāna. Vienmēr esmu galvā apcilājis, kāpēc daža filma ir laba, cita - slikta.

    Lieta tāda, ka uz doto brīdi strādaju pie projekta "veco Holivudas grāvēju atdzimšana Austrumeiropā", jo, redz, problēma ar vecajām filmām ir tā, ka jaunās, ar datorgrafikām bagātās, filmas aizēno šīs senās pērles, kas, manuprāt, ir jāceļ atkal gaismā. Iesaistītas Eiropas naudas, alga man laba, paldies, bet pats projekts jau arī nav joks, nedzīvojam jau Amerikā, kur resnajiem tizleņiem tik pietiek iebāzt sejā plakātu ar uzrakstu, kas jāskatās, un viss notiek. Mums, eiropiešiem, ir sava gaume. Un kā vienu no sava ceturkšņa uzdevumiem esmu izvirzījis veco asa sižeta filmu renovēšanu. Man liekas, ka tur pietrūkst pāris detaļu, kuras viegli inkorporēt ar nelielu budžetu, pāris aktieriem un datorgrafikām.

    Uzmanību! Seko svarīga doma!

    Vecajās asa sižeta filmās trūkst slāvu dvašas. Nevajag dvest nopūtas! Uzklausiet! Tas nav nemaz tik absurdi. Protams, redzot, kā galvenais varonis piedalās apšaudē Manhetenā, liekās: wow, super! Taču patiesība ir tāda, ka ar mūsu valsts algām līdz Manhetenai mums nekad netikt. Mūsos rodas viltus drošības sajūta. Mels Gibsons skrien ar diviem uzi automātiem rokās. Bet Tu zini, nekad tāda skata nebūs pie tava dzīvokļa poģīša. Savukārt, paskaties uz Vasju, kas ar savu Makarov pistol šauj uz nepazīstama autovadītāja lada automašīnu, un asinis burtiski vārās. Šis autentiskums! Spriedze ir neizturama! Un spriedze šajās filmās ir galvenais. Trešdien jāprezentē valdes sēdē sava ideja, torentu Office ir nokāries, .ppt netaisīšu, būs video. Video tomēr izsaka vairāk nekā diagramas. Lūdzu izvērtēt manu sniegumu. Noskatieties video rullīti un salīdziniet, kurš fragments jūs uzrunā vairāk. Mums kopīgi jāglābj kinomāksla! Paldies par uzmanību!

    Video
    7:11a
    19
    Universa valdnieks

    Mašīna lēnām slīdēja pa mazpilsētas ielām. Visi iedzīvotāji jau bija pieraduši pie melnā bmw e36, kas katru dienu brauca gar viņu mājām.
    Apstājies pie vietējā Mego, no mašīnas izkāpa jaunēklis. Vidējas miesasbūves. Īsi apgriezti mati. Viņam bija 25 gadi, bet nezinot jūs viņam dotu 18. Un kā personība viņš bija atšālējies. Lai gan nezinu, vai šādu metaforu var lietot, ja cilvēkam vispār nekad tā īsti nav bijusi tāda personība,
    -Eu! Čav Pēteri! Ko tad tu te dari?! Kādus miljons gadus, joptvajmaķ, neesi redzēts!
    Jaunēklis uzrunāja pie Mego stāvošo puisi, kurš izskatījās nedaudz apjucis.
    -Ā.Čav, - nedaudz negribīgi Pēteris atbildēja. – es te pie vecākiem uz brīvdienām atbraucu.
    Savā laikā viņi bija mācījušies vienā klasē. Bet Pēteris pēc vidusskolas uzsāka studijas RTU programmētājos, tikmēr Jaunēklis par savu dzīves sasniegumu uzskatīja to, ka 10. klasē savai literatūras skolotājai klases priekšā pateica, ka ’šito sūdu nu gan es nelasīšu!’ - attiecinot to uz brāļu Kaudzīšu Mērnieku laikiem. Tajā laikā tas bija izsaucis klasesbiedru neaptēsto cieņu, jo neviens cits ko tādu teikt neuzdrīkstējās, lai gan varbūt katrs kādā brīdī to bija iedomājies.
    -Kā pa, joptvajmaķ, dzīvi Pēteri?!
    Pēteris nepacietīgi ieskatījās pulkstenī
    -Nevaru sūdzēties. Kā pašam?- Pēteris negribīgi jautāja, tikai tā – pieklājības pēc.
    -Opā bļe. Labi! Fāteris iekārtoja savā firmā. Tagad, joptvajmaķ, labi pelnu! Šas, nesen māju uzcēlu. Ar Annu baigi priecīgie esam...
    -Kā Annai īsti iet? – Pēteris pārtrauca Jaunēkli un pirmo reizi sarunas laikā likās ieinteresēts.
    -Ā. Viņai? Nu labi, joptvajumaķ.
    Pēc vidusskolas uzreiz Jaunēklis bija aprecējis Annu, smukāko meiteni skolā. Patiesībā gan, ja skolā tiktu rīkots skaistumkonkurs, meitene gan visticamāk būtu palikusi aiz divdesmitnieka. Bet tas viņu neinteresēja. Jau 12. klasē meitene sāka dzīvot pie viņa un viņa vecākiem. Tā bija īsta mīlestība. Jaunēklim patika mašīnas, Annai arī patika mašīnas. Jaunēklim patika futbols, Annai arī. Jaunēklim patika piedzerties, Annai arī. Viņi bija kā radīti viens otram.
    -Tad, jau forši. Bet labi, es skriešu pie vecākiem. Bija, emm, patīkami tevi satikt. – Pēteris teica
    -Klau, nē! Miljons gadus, joptvajmaķ, neesi satikts. Davai. Paņemam pa kādam nullseptiņi un ejam parkā pasēdēt, joptvajmaķ.
    Bet Pēteris jau bija gabalā.
    -Priduraks.
    Jaunēklis no kabatas izvilka savu iPhone 5. Atvēra vaļā tvitera aplikāciju un savā privātajā tviterkontā ierakstīja ziņu :’’Satiku Pēteri. Priduraks kaut kāds.’’

    Un tā nu draugi ir sagadījies. Ka katrā mazpilsētā ir tāds Jaunēklis.
    Kurš dzīvē neko nav sasniedzis saviem spēkiem, bet tikai ar vecāku aklās mīlestības palīdzību.
    Kuram ir draudzene/sieva, kuru vairāk interesē viegla dzīve, nevis pats Jaunēklis.
    Kurš lepojas ar savu nezināšanu un aprobežotību.
    Kura vārdu senie klasesbiedri satiekot jau ir aizmirsuši.
    Un tā nu viņš dien dienā braukājas apkārt savā bmw un ir sava mazā universa valdnieks. Jo dziļi sirdī viņš saprot, ka ir tikai liels universa valdnieks mazā universā. Lielākos universos viņš nebūtu ne plika graša vērts.

    Un kā sauc tavu Jaunēkli??
    7:11a
    27
    UNIVERSA VALDNIEKS.

    Plāns bija trešajā fāzē no piecām.
    Bija bijuši vairāki mēģinājumi iegūt kontroli.
    Vissenākais bija izraut cilvēkus no bezrūpības un piedāvāt tiem zināšanu augli. Dot izvēli, šaubas un zināšanas. Tas izgāzās.
    Bija mēģinājums izvēli atņemt un likt dzīvot zem stingri pieņemtām dogmām un noteikumiem. Reliģija bija diezgan sekmīga, bet nesekmīga ar to, ka cilvēki konstanti sevi pasludināja par Dieva vēstnešiem un pieprasīja būt hierarhijas augšgalā.
    Pēdējais mēģinājums izskatās sekmīgs. Valdnieks to sauc par izvēles ilūziju. Viņš viņiem deva neierobežotas izvēles un zināšanas, kas pieejamas jebkurā laikā, turklāt ir ērti sasniedzamas. Valdnieks neatņēma viņiem zemi, ūdeni vai jeb ko citu, kas ir vajadzīgs dzīvošanai. Bet cilvēki turpināja paši sevi padarīt veidojamu kā plastilīnu, sekojot pašu izdomātiem papīrīšiem, noteikumiem un jocīgām izklaidēm.
    Valdnieks ievēroja, ka reliģijas vietā cilvēku prātus sāk pārņemt 2 lietas. Sekss un smieklīgi kaķīši. Šīs lietas bija visur, kur vien cilvēki skatījās. Un viņš smaidīja zinot, ka viņa plāns šoreiz izdosies.

    7:15a
    19 preeeeet 27

    Balsošana par darbiem kā vienmēr notiek pie šī posta komentāros rakstot sava favorīta skaitli.

    28 tiek tālāk automātiski. Malacis!

    << Previous Day 2013/07/29
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba