Messeieurs, faites vos jeux! [entries|archive|friends|userinfo]
VELVET

[ website | My Website ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Gribas padejot! [Jun. 21st, 2012|08:55 pm]
Sakiet labie, mīļie - kur šovakar var iet tā kārtīgi, no sirds padejot?

Lai jauks vakars!
linkpost comment

Pasaka par filmēšanos [Mar. 18th, 2010|12:02 pm]
[music |klaviatūra]

Es joprojām šausmīgi gaidu pavasari. Vakardien visu dienu filmējos vāciešu vēsturiskajā filmā, kuras darbība notiek 41. gada pavasarī. Tā nu visa filmēšanas grupa lēja verdošu ūdeni sniegam virsū Miesnieku ielā, pēc tam ar lāpstām visu žļurgu saliekot ķerrās, jo ziemai filmā nav vietas. Filmā nebija vietas arī zābakiem un bieziem mēteļiem - tā nu, manas kājas vasaras kurpēs un babiņu brūnajās zeķubiksēs ātri vien kļuva nejūtīgas tiktāl, ka kāds no statistiem lēja man kurpēs šņabi un šarmantais, korpulentais režisors pa pusei krieviski, pa pusei poliski, pa pusei vāciski sildīja mani zem savas jakas pie sava lielā vēdera. Kad es uzminēju kādu parfīmu viņš lieto, viņš man atdeva savu jaku, lai gan, varbūt tas bija tāpēc, ka manas lūpas jau bija zilas un rokas trīcēja no aukstuma.
Toties - kādi mētelīši , kādas cepures, un, galvenais, kādas somas un kurpes bija mums visiem! Tāda naftalīna smarža un melanholija pēc aizgājušiem laikiem. Tāds stila orgasms, ka nu tikai! Un visam pa vidu - sapostās un nopūderētās pansionāta babiņas, kas skatījās kamerā un smaidīja ar krunciņām, uzacu diedziņiem un sarkanām lūpām.
Un šorīt man gribējās, lai filmēšanas grupa ar verdošu ūdeni izkausē sniegu visā Rīgā.
link4 comments|post comment

Pasaka par dāvināšanu [Dec. 23rd, 2009|11:51 pm]
[music |Cibelle - City people]

Viss. Mēs oficiāli esam pabeiguši saiņot dāvanas, pietam, šogad pat rekordātrumā, jo pagājušajos svētkos tie bija divi vakari, kas lēni pārtapa naktī un "gandrīzrītā".
Pagāšgad mēs savā viesistabā taisījām lielas, dažnedažādu labumu dāvanu kastes, kā atskaņas uz 80'to gadu paciņām, kas nāca no ārzemju radiem un likās brīnumu pilnas. Ārpusē tapa gleznojumi un kolāžas no kartēm un renesanses eņģeļiem, iekšpusē viss, sākot no klementiņiem, beidzot ar liķieriem un mežģīņu apakšveļām. Tāda proletārās dzīves svinēšanas dāvināšana.
Šogad mums fuksijkrāsas/dzīvīgi zaļie svētki - art deco raksti, ar savu tieksmi uz Austrumiem, rozā spalvas pie lentām, un Budas bistes, tapsētas sarkanā samtā. Iekš iepakojuma dzīvo zīda šalles, brošas, pašu lasītās indiešu tējas un senlaicīgie korkviļķi. Ar Austrumu labumiem, šogad katram lai nāk maza deva paļāvības. Jo, Austrumos nekad nenotiek pēc plāna, tas galvenākais, ir paļauties un ticēt uz labu iznākumu - viss pārējais ir laimes spēle. Un tiem paļāvīgajiem tajā laimes spēlē parasti tiek pilna loze.

Gaišus Jums visiem :)
link2 comments|post comment

Pasaka par aiziešanu [Dec. 2nd, 2009|10:36 am]
Un tā vienmēr.
Tiklīdz atrodi daiļradi, kas spēj patiesi aizraut, tā daiļrades veidotāji ņem un beidz pastāvēt kā radošā apvienība, vai pat nomirst. Šoruden man likās, ka jaukākais rakstnieks ir Milorads Pavičs. Izlasīju visu, kas tika nomedīts pa grāmatnīcām un visādos citos vairāk vai mazāk pieklājīgos veidos. Izlasīju un asinskāri gaidīju vēl.
Šodien izrādījās, ka viņš divas dienas atpakaļ atstāja šo netaisnīgo pasauli.
Un tā vienmēr.
linkpost comment

Pasaka par atgriešanos [Nov. 27th, 2009|09:58 pm]
[music |Positivus 09]

Es joprojām nevaru pierast pie Latvijas. Nē, nē - man nav te ne slikti, ne vēl kaut kā necienījami, man vienkārši liekas ļoti auksti, klusi un pelēki.Joprojām. Jau gandrīz 3 nedēļas pagājušas, kopš atgriezāmies. Trīs nedēļas - divas no tām slimojot. M. mamma, kas slīgst vajadzīgās un nevajadzīgās ezotērijās, ir svēti pārliecināta, ka es vienu no saviem dvēseles slāņiem esmu atstājusi Indijā. Nolobījusies, tā sakot. Un nekas, ka man joprojām nāk vēmiens atraisot karija garšvielu maisiņu vai ejot garām "krišnām" pa Barona ielu. Daļa ir palikusi tur.
link2 comments|post comment

Pasaka par Deli un Paharganj (iz shodienas, India) [Oct. 30th, 2009|07:49 pm]
A mums visas dienas sajukushas...pilniigi, knapi paspeejam sekot lidizi datumiem - atlidojaam bez starpgadiijumiem, autobuss arii bija interesanti - nakts viduu apstaajaas kaut kaados galiigaakajos laukos, lai pasazheiri dabuu pachuraat- a tur muuzika indieshu skan,lietus liist, kaut kaadus beljashus paardod...mees taadi miegaini- ne iisti guleejushi tajaa busaa ne ko - vinjsh visu laiku brauca pa kalnu celjiem un taureeja.bet nu shoriit no riita paguleejaam lidostaa - 2 h un atbraucaam jau uz Deli, bez starpgadiijumiem. Paeedaam vakarinjas uz jumta terases - no vinjas redz visu tirgu (Paharganj)- viss kraasains un pa vidu lepni staav govju bars ar baltu bulli barvedi, kameer blakaam rok jaunu uudens spici, jo paarapdziivotiiba un tirguu nepietiek uudens...

muusu viesniicinja arii tirguu atrodas - ar jumta terasi siltajiem vasaras vakariem un ruma dzershanai...
linkpost comment

Pasakas fragmenti par Trichy un chakareeshanu (iz 29.10, India) [Oct. 30th, 2009|07:44 pm]
Rakstaam no Trichy autobusu pieturas - mums te baigie piedziivojumi - mums atceela vilcienu, jo waitlist tika kanceleets un mees bijaam 3-4 waitlistaa, un mums vietas vilcienaa vairs neatradaas, neliidzeeja ne piemaksaashana nekas,sashauti domaajaam, ko dariit, tad izdomaajaam, ka varbuut panjemsim taksi liidz Chenai - ja vilciens maksaa 12 ls, tad bijaam gatavi maksaat 20 ls, lai muuz aizved liidz Chenai lidostai, jo mums riitdien no riita ir lidojums uz Delhi - aprunaajaamies ar taksistu un tas atveda citu , kursh baigi miiliigi piedaavaajaas aizvest muus liidz Chennai par 15 ls - mees laimiigi sakaapaam mashiinaa, vinjsh izveda muus uz rajonu un td aostaajaas benziintankaa - un teica, tagad dodiet man 30 ls (3000 ruupijas), lai es varu ieliet benziinu - mees iepletaam acis un vaicaajaam, kur taa summa radaas, ja tiko summa bija 15 ls (pietam vinjam mashiina diizelis), uz ko vinjsh atbildeeja, ka diizelim vajagot 3000 ruupijas un veel klaat 1500, kopaa 4500. Mees vispaar shokaa - viirs saaka vinjam teikt,ka taa nebija runaats, vinjsh saaka kliegt, viirs kliedz pretii, es savukaart bakstiju viiru,lai mees kapjam aaraa no taksha. Peec tam taksists negribeeja atdot mums somas, viirs bija jau izkaapis un raustiija bagaazhnieku, savukaart es seedeeju mashiinaa aizkaarusi kaajas aaraa, lai vinjsh neaizbrauc ar muusu somaam - UN NEVIENS NO TIEM KAS UZPILDA MASHIINAS BENZIINTANKAA NELIKAAS NE ZINIS, visiem bija pilniiga ignorance uz to, kas notiek . Man likaas, ka tas taksists vienkaarshi njems un sitiis - reaali taadu cilveeku agresiju es veel nebiju redzeejusi NEKAD.Vinjsh kliedza uz viiru, ka vinjsh ne taa saprata un, ka somas mums vinjsh nedos un vediis muus uz Chennai par 4500 rupijaam. Paveicaas, ka pienaaca kaut kaads cilveeks no malas - man liekas kaut kaads pashvaldiibnieks vai kaut kas taads - un tad vinjsh attaisiija bagaazhnieku un mees dabuujaam somas - un dabuujaam atkal njemt rikshu, lai tiktu uz autobusu parku, jo taa bija vieniigaa palikusii iespeeja... Tur arii bija jautri - kautkadaa diivainaa ticket office mums lika aizpildiit kaudzi ar papiiriem un mees dabuujaam biljeti par 290 ruupijaam liidz Chennai - kaut kaa man neticaas, ka taa ir iisteniiba. Mums autobuss buus 22.00 - tagad ir 20.30 - seezham velkam laiku interneta kafejniicaa, cerams, ka izdosies - mums vajag liidz riitam tikt uz Chennai un takstii tagad vispaar bail kaapt.
Bet vispaar diena saakaas taa -shodien pametaam Madurai, paeedot brokastis muusu iecieniitajaa kafejniicaa - omletes, grauzinji un kafija - 75 santiimi par visu kopaa tad braucam uz shejieni - Trichy - braucaam kopaa ar ljoti jauku indieti vienaa kupejaa - cienaaja muus ar indieshu nacionaalajiem saldumiem - un staastiija visaadus interesantus staastus par indieshhu ikdienu un vinja dogmas par religjiju -pat pats indietis (!!!) teica, ka mums jaabuut ljoti uzmaniigiem un, ka indieshiem nevar ticeet vispaar - jo li arii ir daudz jauku cilveeku bet uz katriem 5 jaukiem ir 3 kraapnieki... Atbraucaam uz Trichy un te saaka liit lietus...taads kartiigs gaaziens - gaajaam saakumaa kaajaam izmirkaam pilniibaa, tad iekaapaam indieshu autobusaa- kursh visu laiku taureeja un braucaam uz templi, kas izcoirsts klints augshgalaa un uz vinju ved 437 pakaapieni - no turienes redz visu Trichy - sabildeejaamies, aprunaajaamies ar vieteejiem priesteriem, noziedojaam 50 santiimus, par ko vinji bija baigi prieciigie un cienaaja muus ar saldumiem un iedeva man dziivu lotosa ziedu - pirmoreiz muuzhaa redzeeju dziivu - smarzha uz robezhas starp patiikamu un purva smaardu, bet pats zieds skaista jau nu bez gala...
tad paeedaam kaut kaadas vistas vieteejaa kafuuzii un tad saakaas muusu epopeja ar atceltajaam biljeteem....veel tagad liekaas, ka visi nervu gali atkailinaati...
taakaa taa iisumaa...taadi luuk piedziivojumi - un mees jau pamazaam saakam ilgoties peec shtoveetiem kaapostiem...
link4 comments|post comment

Pasakas fragmenti par Madurai ( iz 28.10, Indija) [Oct. 30th, 2009|07:35 pm]
Beidzot atradaam internetu shajaa trakajaa pilseetaa - atbraucaam vakardien un lai gan domaajaam, ka taa ir baigi lielaa pilseeta - izraadiijaas, ka taada neliela - nu mazaaka mazliet par Reezekni, bet kaa jau Tu noproti te dziivo par daudz tukstoshiem vairaak cilveeku - uz ielaam blakus viens otram visi iespeejamie veikali, brauc motorolleri, govis gan te mazaak staigaa.un pilseetas viduu izsleejies templju komplekss - viss noklaats ar kraasainaam figuuram.domaajaam uz templi iet shodien bet aizgaajaam jau vakardien staigaajoties - vajadzeeja vilkt basas kaajas, jo sveeta vieta - un taa nostaigaajaam 6 hektarus basaam kaajaam.
Taa jau ljoti skaisti, bet arii visu laiku knjada, visi brauc kaa grib un aaraa 35 graadi tagad...viirs iededzis melns jau - un vinjsh kad noskujaas, tad daudzi indieshi domaa, ka vinjsh ir sieviete.es arii iedegusi - bet ne baigi - es te biju muguru apdedzinaajusi, visa aizgaaja mazaas chuulinjaas, bet tagad jau viss atkal ok, vecaa aada nogaaja un jaunaa vietaa.kaa chuuskai, kas starp citu te ir sveets dziivnieks...
Vakardien muus piechakareeja viesniica, kuru bijaam pasuutiijushi internetaa, atnaacaam - par istabu paprasiija 15 ls...- nepalikaam tur, labi ,ka nebijaam vel par vinju maksaajushi - aizgaajaam uz citu, kur mums arii paprasiija pa daudz - 7ls...bet nu taakaa bijaam nogurushi palikaam tajaa, bet shoriit gan es kaa karavadonis - sakravaajaam mantas un atradaam ljooti jauku viesniicinju - par 3.70 ls - tajaa pashaa ielaa kur mees, bet 5. staavaa ar mazinju balkoninju no kura redzama visa pilseeta. un pat TV ir , par ko viirs protams ljoti prieciigs....jo vinjiem te ir sateliitteleviizija - pari paar 100 kanaaliem - no kuriem kaadi 60 i indieshu filmas, 15 - indieshu muuzika, nu, un paareejie tur kaads discovery - kas angliski...nice
Tagad staigaajaamies vienkaarshi pa pilseetu - vinjiem te smiekliigi - vakardien mekleejaam stundu paartikas veikalu - vinjiem vienkaarshi nav. ir juvilieru veseli rajoni, kur puskilometra garumaa tikai juvilieru veikali, ir santehnikju rajoni, bet paartikas rajonu nav...
veel M. saapeja kungjis (nu tajaa ieprieksheejaa vietaa) un mees gaajaam pie vieteejaas ajuurveediskas aarstes - taada ljoti veca, un saprot daudz ko jau paskatoties uz cilveeku- vinja paskaidiija vinjam kaklu, paskatiijaas acis un izrakstiija ajuurveediskaas zaales - balstiitas un naturaalaam vielaam - dazhaadas kraasainas pudeliites...tikpat kraasainas un pikanti smarzhojoshas kaa viss te...
linkpost comment

Oktobra aiz trejdeviņām zemēm [Oct. 15th, 2009|02:51 pm]
Pēc saspringtas plānošanas divu nedēļu garumā - here we go - rītdien beidzot pametam Latviju. Nē, nē - vēl ne pavisam, tikai uz 3 nedēļām.
Tātad ekspedīcija sekojoša - 3 nedēļas Indijā -6 pārbraucieni ar vilcienu, 2 iekšzemes lidojumi, plānots apciemot divus jaukus pazīstamus un daudz jaukus vēl nepazīstamus cilvēkus un apskatīt 7 lielākas pilsētas un daudzas maziņākas vietas. Šorīt šādu, beidzot gatavu, 'plančiku' rokās turot, sasmējāmies, ka nevienam no mums nevēras mute saldi saukt to par "mūsu medusmēnesi".
Pirmais kultūršoks - vēl mājās esot, kad zinoši ceļotāji man paziņoja, ka visa mana vasaras garderobe ir pārāk pornogrāfiska priekš Indijas - lai i nedomājot vilkt tur dekoltētās kleitas vai plikus ceļgalus rādīt, nepavelkot bikses apakšā. Tā nu vakardien,šādu sarunu iespaidā, noliku uz ceļojuma altāra savus stereotipus, gaumes izjūtu un stila aizspriedumus - nopirku sportiskās lipekļu sandales - pabaisīgas, toties ērti staigāt būs un ne miņas no pornogrāfijas.
Rīt lidojam...
link5 comments|post comment

Oktobra robežas [Oct. 13th, 2009|03:05 pm]
[music |pienācis fakss]

Pēdējā laikā vienas vienīgas robežas un prātā robežu šķērsošana. Piektdien bijām uz Šukšina stāstiem - ļoti nelatviska un ļoti nekrieviska izrāde - ļoti smalks nekrievu scenogrāfijas un nelatviešu sajūtu kokteilis. Kad sajūtas ir tieši tik dzīvas un aizkustinājums tik liels, lai nepārplūstu pāri un nepārvērstos tādā pliekanā, slāviskā emociju "pakazuhā", vai nedoddievs asarās - latvieši saņemieties - teātra izrādēs nav pieņemts raudāt.Tāda smalka, smalciņa robeža. Un pēc izrādes beigām visa zāle 20 minūtes aplaudē stāvus,pēc tam, garderobē pēc mēteļiem stāvot, man aiz muguras, JRT aktieri kā īsteni Jēzus mācekļi plašās,indīgās diskusijās nodod savu dievu un skolotāju Hermani.
link4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]