| Jūlija kataklizma |
[Jul. 16th, 2009|03:54 pm] |
|
Vai tiešām grēku plūdi par izvirtīgu dzīvi? |
|
|
| Jūnija nobeiguma relīze |
[Jun. 28th, 2009|05:49 pm] |
Ir jāuzmanās, ko vēlēties, jo tas var piepildīties.
Izčīkstējos savai mīļkolēģei piektdien, kas nu jau 4. stundu pavada lidmašīnā Rīga - Ņujorka, cik ļoti gribas atvaļinājumu nākošnadēļ - pat nav oligāti skrienošo un ceļojamo atvaļinājumu, vienkārši ar M. sēdēt mājās, dzert rumu uz balkona, zīmēt un aicināt ciemos sen neredzētus cilvēkus.Un pusstundu pēc šādu nākotnes vēlmju izteikšanas samežģīju kāju darbā uz kāpnēm (ziepeņu grūtniecības/kāpņu labākajās tradīcijās, noripoju pār 5 pakāpieniem). Tagad nedēļa miera mājās - ar zilu kāju uz sarkaniem spilveniem. Ko gribēju, to dabūju. Labi vien ir, ka ruma dzeršanu uz balkona un zīmēšanu slimības lapa neizslēdz, un ciemiņu apmeklējumus arīdzan - tagad šos varu satikt Kubas mafiozo labākajās tradīcijās - ar bambusa spieķi labajā rokā un ruma glāzi kreisajā. Vēl tikai rīt jānopērk cigāri, smalciņā cigarete mutes kaktiņā šajā gadījumā ir bezstils.
Vēl viena vēlme, kas beidzot piepildīsies, ir glamūrīga pērļu virteņu lustra tualetē, kas beidzot ir atbraukusi no Bergenas, kur to nopirkām mēnesi atpakaļ. Tagad skatos, kā M. skrūvē karkasu un man ir skaidra vēl viena lieta, par ko man viņš šķita/šķiet tik īpašs. Viņam rokās darbs raisās harmoniski. Tā, ka nevar atraut skatienu no viņa rokām. Hipnotizē. |
|
|
| Jūnija mērķa auditorijas apzināšana |
[Jun. 19th, 2009|10:31 am] |
Dažus rītus un dažus vakarus nedēļā , man sanāk braukt ar 829 vai 831 autobusu, kas ātri aizvizina mani no guļamrajona uz centru. Korpulentas pasažieres no Pierīgas, kas mazliet apbružātās jakās, nošķiebušās kurpēs un pagāšnedēļas svaiguma matiem lasa "Privāto dzīvi" - smalki izpētot visas bildītes un reizēm pabraucot garām savai pieturai.
Nedomājiet - negribu nevienu aizskart, vienkārši man apkārt pavisam nav cilvēku, kas lasītu " Privāto dzīvi" - respektīvi, vienīgā mērķauditorija, kas man ar to saistās, ir kundzītes autobusā, kas nedzīvo savu dzīvi, bet dzīvo vietējā "krējuma" bildēs - ūdeņraža blondīnes, blussunīši, kurš kuram bučo rokas, kurš kuram laiza kāju pirkstiņus. Nez, cik lielā mērā viņas ilgojas, apskauž vai redz sapņos tādu dzīvi - ar dārgiem kažokiem, apbružāto vējjaku vietā, un pieaudzētajiem matiem, ataugušo sakņu vietā.
Pati lasu Karogu, Rīgas laiku, Deko un visādu svešzemju interjera žurnālus, reizēm kāja paslīd uz Vogue, M. lasa Ilustrēto vēsturi tualetē un svešzemju foto žurnālus pie brokastīm, māsa dzīvojas glancē - dāmu žurnaļčiki, mamma lasa kulinārijas izvirtības, tēvs - Ilustrēto zinātni, draugi un draudzenes nepērk žurnālus - modernais laikmets - visu lasām internetā.
Bet kuri vēl ir tie, kas lasa " Privāto dzīvi"? |
|
|
| Maija darba sludinājumu pērles. |
[May. 25th, 2009|10:40 am] |
|
Необходима помощь в оформлении могилы, памятника. Нужен эскиз. |
|
|
| Maija Bergena |
[May. 10th, 2009|11:30 pm] |
Lietus. Katru dienu nopakošanās lietus biksēs un jakā (jā, jā, arī kaut kas tāds eksistē manā garderobē, kopš 5 gadus atpakaļ tā nopietni sasējos ar skandināviem), kalnos kāpšana, smiņķi, kas tā arī netieka izvilkti no kofera, mazā Leonardo rīta modināšana, nosiekalojot visu seju un jāteniski sēžot uz vēdera, dziedot beibebeibebeibeee, vecamamma, kas emigrējusi uz šejieni, lai auklētu mazmazdēlu un pierastu dzert dry martini katru vakaru pie filmām angļu valodā ar norsk subtitriem un apspriest ar savu mazmeitu, mazdēlu un viņu draugiem un draudzenēm Džorža Klūnija pakaļu un Raikonenu - Formula 1 translācijās.
Dīvaini, bet tā ir pirmā reize, kopš pirmās Norvēģijas reizes, kad par Norvēģiju esmu sajūsmā. |
|
|
| Maija ceļojums |
[May. 5th, 2009|10:04 pm] |
| [ | music |
| | Ebony Bones random | ] |
Mans pussakravātais koferis rītdienas lidojumam uz Bergenu izskatās skumjš un ironisks reizē - pārblīvēts ar biezajiem, ziemas džemperiem dažādos zilās krāsas toņos (ziemas apsēstība, kurai izdevās pārkāpt pāri, iekāpjot krēmkrāsā). Jā, tas nav pagāšgada pirmā atvaļinājuma lidojums uz Valensiju ar gaisīgām zīda kleitām un zelta sandalēm. Tā ir Bergena, kur no 365 dienām gadā, 260 dienas gadā līst. |
|
|
| Aprīļa atklājums |
[Apr. 23rd, 2009|01:13 pm] |
- 5 cm vidukļa
+ 1 cm gurniem
krūtis man jau ir
un tad man būtu 90 'to glamūrīgās modeles apmēri...
tā, zaķīši |
|
|
| Aprīļa vakars |
[Apr. 4th, 2009|09:34 pm] |
Beidzot mājās - daudz sadarīts dienā, kura plānotājā bija atzīmēta kā tukša - ne plānu, ne nodomu. Beigās gan Riga Fashion week Šeilas kleitas (briesmīgi salikumi, baismīgu ķermeņa proporciju modeles un jauki, pavasarīgi mētelīši), gan pistāciju saldējuma testēšana AB dambī, gan Āgenskalna antikvariātbode, gan pūpolu pilna vāze, kas tagad lepni saslējušies pret Servantesa akvareļseju gleznā (izskatās, kā ziedi uz altāra pret svētbildi kādā pareizticīgo baznīcā).Toties uz balkona savu restaurēšanas kārtu gaida divi krēsli, ko šodien no kādas mājas pagalma savācām - katru reizi braucu garām un viņi tur stāvēja - tātad nevienam nevajadzīgi mani gaidīja. Tādi krēsli bija manai vecomei laukos - ar vijumiem uz atzveltnes.Tagad tādi būs arī man.
Un vēl dažbrīd manī tomēr pamostas mājsaimniece. Top skābeņu zupa. Sagribējās kā bērnībā, laukos - ar dzeltenām olu actiņām un krējuma piciņu vidū, virsū tiks uzbērti dilles un loki, kas man puķupodos paaugušies jau.
Šodien skaisti. |
|
|
| Aprīļa atvērtais jautājums |
[Apr. 2nd, 2009|01:40 pm] |
|
Un vēl es nesaprotu, kā 1. aprīlī, pilnīgā nopietnībā, var atlaist no darba? Tas tāds kā spļāviens dvēselē un cirtiens pašapziņai, jo pat uz pleca nav kam paraudāt, visi sākumā smaida un saka - jā, jā, aprīlis! |
|
|