Vegānblogs

Es bieži dzirdu, ka cilvēki iedomājas vegānismu kā kaut ko ļoti sarežģītu. It kā būtu jāatsakās no visa pazīstamā un jāapgūst pilnīgi cita valoda, jāsāk meklēt slepenas sastāvdaļas vai jādzīvo pie kāda hipermarketa ar “specialitātēm”. Bet patiesībā, jo vairāk paiet laiks, jo vairāk saprotu, ka vegāniska ikdiena nav nekas īpašs — tā vienkārši ir... ēšana. Tikai bez dzīvniekiem.

Rīts man parasti sākas ar kafiju vai tēju un auzu pārslām. Vāru tās ar ūdeni vai kādu no augu dzērieniem — sojas, auzu, mandeļu. Mājās vienmēr ir izvēle, jo šie produkti tagad ir visur. Klāt pielieku kanēli, riekstus, saldētus augļus vai banānu. Dažreiz uztaisu arī grauzdiņus ar avokado vai humusu. Nav nekāds “vegānisks ekvivalents” — vienkārši normālas brokastis. Pusdienas bieži sastāvu pats — piemēram, kvinojas bļoda ar grauzdētiem dārzeņiem, kādu strauji apceptu tofu vai turku zirņiem, un tahini mērci. Vai arī lēcu zupa ar burkāniem, selerijām, ķiploku un tomātiem. Pupiņu sautējums ar rīsiem. No ātrākajiem variantiem — lavaša rule ar salātiem, falafeliem un kādu vegāno mērci. Visi produkti nopērkami jebkurā lielveikalā. Nekā eksotiska. Nekā neparasta. Vakariņas parasti ir siltas, bet vieglākas. Kartupeļu biezenis ar sēņu mērci un marinētiem gurķīšiem. Cepti dārzeņi ar krāsnī grauzdētām sojas nagetēm. Reizēm pasta ar tomātu mērci un uztura raugu — tas ir labs B12 avots un piedod patīkamu riekstainu garšu. Citos vakaros — vienkārši sviestmaizes ar tomātu, spinātiem, hummusu vai pašu taisītu lēcu pastēti.

Un jā, uzkodas arī ir. Augļi, rieksti, vegāniski cepumi (arvien vairāk pieejami arī bez īpašiem uzrakstiem), tumšā šokolāde, grauzdēti turku zirņi, dateles, enerģijas batoniņi. Nav nekādas sajūtas, ka kaut kas pietrūktu. Pat pretēji — kopš sāku ēst augu valsts pārtiku, es jūtos piesātinātāk, bet vieglāk. Kustēties ir patīkamāk, nav vairs tās pēcpusdienas smaguma sajūtas.

Reizēm domāju, kāpēc agrāk šķita, ka tas viss būs kā milzīgs izaicinājums. Tagad tas liekas tieši otrādi — viss ir pieejamāk, skaidrāk un vienkāršāk. Nav jāuztraucas par salmonellu vai par to, cik ilgi kāds produkts var stāvēt ledusskapī. Nav arī jāatbalsta industrija, kurā dzīvnieki kļūst par līnijas numuru, nevis dzīvu būtni.

Jau kādu laiku novēroju, ka arvien vairāk cilvēku, kuri izvēlas vegānu dzīvesveidu, runā par to, cik viņi jūtas labāk gan fiziski, gan emocionāli. Šķiet, ka vegānisms ne tikai palīdz rūpēties par dabu un dzīvniekiem, bet arī paaugstina dzīves kvalitāti un vispārējo labsajūtu. Ir pētījumi, kas liecina, ka vegāni biežāk izjūt mazāk stresa un vairāk enerģijas dienas gaitā. Tas, protams, var būt saistīts ar sabalansētu uzturu, kā arī ar to, ka vegānisms bieži ir apvienots ar citām veselīgām dzīves izvēlēm — piemēram, vairāk kustības un apzinātāku dzīvesveidu.

Protams, laime ir ļoti individuāla, taču daudzi vegāni atzīst, ka šī dzīvesveida izvēle sniedz viņiem dziļāku mieru un gandarījumu, zinot, ka viņi nerada ciešanas citiem dzīvniekiem un mazāk ietekmē planētu. Ir vērts pamēģināt un pārliecināties pašam — šāda laime un labsajūta ir pieejama ikvienam.

Viens no biežākajiem mītiem par vegānisku uzturu ir doma, ka tas ir garlaicīgs vai arī, ka tā ir kaut kāda atteikšanās. Bet patiesībā tieši vegānisks uzturs man palīdzējis vislabāk uzturēt formu, justies labi un vienlaikus arī baudīt ēdienu. Tas ir gan interesants, gan veselīgs, un arī palīdz izvairīties no liekiem taukiem. Nav vajadzības skaitīt kalorijas vai sevi ierobežot – pietiek ar sabalansētām, augu valsts maltītēm.

Reizēm gatavoju, piemēram, kvinojas bļodu ar grauzdētiem dārzeņiem, turku zirņiem un citronīgu tahini mērci. Vai arī lēcu zupu ar selerijām, burkāniem un lauru lapu – ļoti sātīga un viegla vienlaikus. Cepu tofu šķēles ar sojas mērci, ķiploku un sezama sēklām – labs proteīna avots bez taukainuma. Brokoļu un edamame salāti ar rīsu nūdelēm un ingvera mērci. Vai arī vienkāršu rīta auzu putru ar kanēli, linu sēklām un augļiem.

Nevienā no šiem ēdieniem nav smaguma sajūtas pēc ēšanas. Nav tā sauktā “food coma”. Tu paēd un vari turpināt darīt lietas. Organisms jūtas tīrs, gremošana strādā kā pulkstenis, un nav jāuztraucas par to, ka “no šitā atkal uzaugs vēders”. Vegānisks uzturs nav nekāds askētisms. Tas var būt krāsains, aromātisks, teksturāli interesants un vienkārši – priecīgs.

Manā ledusskapī gandrīz vienmēr ir vismaz divi vai trīs dažādi augu dzērieni. Ne tāpēc, ka būtu apsēsts ar izvēli, bet tāpēc, ka dažreiz vienkārši mainās garastāvoklis vai vajadzība. Viens labāks pie putras, cits kafijā, vēl cits labi iederas pie smūtija. Te būs tāds brīvs pārskrējiens pāri tiem, ko esmu lietojis.

Sojas piens
Vecais labais. Ar šo viss sākās. Uzturvērtības ziņā – diezgan ideāls: daudz proteīna, krēmīgs, īpaši, ja paņem normālu zīmolu. Kafijā gan jāmēģina vairākas versijas, jo dažas puto, dažas pārvēršas par sieru. Garša? Nedaudz “sojīga”, bet pierod. Agrāk dzēru katru dienu, tagad vairs ne tik bieži, bet cieņa saglabājas.
Vērtējums: 4 no 5 sojas nagetēm

Auzu piens
Tas, kas šobrīd ir mans numur viens. Īpaši rītos – auzu pārslas ar auzu pienu, ogas, kanēlis – perfekti. Kafijā arī ļoti labi strādā, īpaši barista versijas. Maigs, saldens, bet ne uzbāzīgs. Vienīgais mīnuss – nav tur daudz proteīna, bet toties sirds priecājas.
Vērtējums: 5 no 5 sojas nagetēm

Mandeļu piens
Ja labs, tad patīkams. Ja slikts – šķidrs, bezgaršīgs. Esmu atradis pāris OK variantus, kas labi iet desertos vai smūtijos, bet ikdienai – nu tā. Drusku par plānu. Mazs uztura labums, vairāk sajūtu dzēriens.
Vērtējums: 3 no 5 sojas nagetēm

Kokosriekstu piens (dzeramais)
Tāds eksotisks, bet ātri apnīk. Garšo pēc kūkām un pludmales – dažreiz tas ir forši, citreiz vispār neiederas. Ar sāļajiem ēdieniem kopā – nekā. Smūtijiem? Ok. Brokastīs? Tikai, ja ir tropu tēma.
Vērtējums: 2 no 5 sojas nagetēm

Rīsu piens
Šķidrs un salds. Garša kā atšķaidītam rīsu ūdenim. Nav sliktākais, ko esmu dzēris, bet nekas nesaista. Nulles uzturvērtība. Vienīgais plus – der tiem, kas nedrīkst neko citu.
Vērtējums: 1,5 no 5 sojas nagetēm

Kaņepju piens
Ož kā pļava. Garšo pēc zemes un kaut kā, ko esi nejauši ielējis kafijā un tagad nožēlo. Bet! Tam ir šarms, un reizēm gribas ko citādāku. Ļoti atkarīgs no noskaņojuma. Varētu būt labs pie dārzeņu sautējuma vai tādos ēdienos, kur gribas, lai piens neizceļas.
Vērtējums: 3 no 5 sojas nagetēm

Lazdu riekstu piens
Pārsteidzoši garšīgs. Uzreiz atgādina Nutella, tikai bez cukura un ar sirdsapziņu. Smūtijiem – ideāls. Kafijā varbūt par daudz, bet, ja taisa kādu saldo dzērienu – iesaku. Tāds svētku piens.
Vērtējums: 4,5 no 5 sojas nagetēm