Krustvārdu mīkla

ai zini, es pati no sevis baidos. A vdrug? Vopšem ideja tāda, ka es biju ciemos, un mājasmātei uz galda stāvēja Cosmo. No vāka headlinēm mani izrāva un es nopietni apdomāju, kā es vispār ar šo sievieti lai uzturu minimāli pieklājīgu sarunu (bija jāgaida, kamēr pārrodas mājastēvs), jo kas gan man būt kopīgs ar kādu, kas pērk un lasa TO? Pēc tam es atcerējos tavu kādu mēnesi vai vairāk veco ierakstu par to lepnību, un man palika slikti. un vēl sliktāk man palika šodien, kad es no malas dzirdu, ka kāds pasaka to, ko es apmēram pārdomāju tobrīd (bet kam man pietiek inteliģences? vai? mazdūšības? vai lielukība tomēr?) to vienmēr paturēt pie sevis; un tas izklausās gandrīz kā publikācija no vot, laikam, Ievas. Bļē, kak vsjo zaputanno.