![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tur tā nelaime, ka man ir ierobežotas iespējas noklausīties. Parasti pilnīgi nemaz kafejnīcā ne man laika, ne iespēju - jo lielākoties tās pusdienas paiet līkņājot pār zīmējumiem un iegrimušai funktierēšanā. Taču šodien viss bija citādāk, es ēdu viena un pēkšņi izdzirdēju, ka kāds aiz muguras saka tieši to, par ko es tobrīd domāju.