nu zin kā. Mani ārkārtīgi ir iespaidojušas Rīgas kinostudijas filmas, kurās tas laukainaviskais bezpreģēls izteikti dominē pār jebkuru saturu. Tamdēļ arī baile ietikt tai pašā stilistikā - kaut kādas tur apspiestas emocijas, kurām pāri vientuļa kaija aizlido liedagā un sirdī smeldzīga sāpe :)