![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es pirms 2 nedēļām nonācu identiskā situācijā dēļ tā, ka, ka mazais, ņiprais TP40 bija godam novilcis 4 gadus, bet palicis lēnīgs un sācis slimot ar ventilatora aizdusu. Starp jaunākajiem Ļeņivo modeļiem manā izpratnē labu neatradās. Vobšem darbavieta, piedāvājot variantus, uzspieda vārīgā vietā ar kodēto nosaukumu 7200RPM, tādēļ nevar teikt, ka gluži piespieda ar varu.
Pēc Vistas tūlītējas nahrenizēšanas, protams, varēja sākt strādāt jau pusstundu pēc instalēšanas. Sākumā likās, ka ar 1920xciktur izšķirtspēju izmežģīšu visas trīs acis. Tomēr pieradu, un tagad ejot pa ielu bez piepūles saskatu pretīmnācēju nāsīs spalviņas.
Pirmējāk iemīļotais IBM sarkanais punkts uz HP izskatās un sajūtās šķiet salīdzinoši pārlieku ciets, un reizē zili frigīds (atvainojos dāmām, kurām šī lieliskā īpašība škiet traucējoša), tātad neaiztieku - nevajag bojāt labas atmiņas. Skārienjūtīgā slīdvirsma (vēlreiz atvainojos) kontrastā tiešām ir ļoti kaprīza. Bet ar abām rokām nu jau sanāk tīri labi, un apzināti izvairoties no labās puses sānmalas nevajadzīgas budināšanas, pēdējās divas dienas esmu pat iemanījies darīt to ilgi un produktīvi arī ar cigareti zobos.
Biometriskais glāsts ir pat ļoti patīkams, un tas, ka nav redzama parasti nervozā cietā diska aktivitāte, arī priecē. Par svaru izteikties, protams, nebūtu korekti, tāpēc izlaižam, kaut sakot, ka tas ir nesvarīgs, būšu glaimojis sev.
Verdikts: tehnoloģiju progress vs nostaļģiskas atmiņas par mīlestību, kas nekūst pat virs zem ekrāna paliktas sveces liesmas = neizšķirts!
P.S. Uzmini, uz kura es rakstu šo te?
Pēc Vistas tūlītējas nahrenizēšanas, protams, varēja sākt strādāt jau pusstundu pēc instalēšanas. Sākumā likās, ka ar 1920xciktur izšķirtspēju izmežģīšu visas trīs acis. Tomēr pieradu, un tagad ejot pa ielu bez piepūles saskatu pretīmnācēju nāsīs spalviņas.
Pirmējāk iemīļotais IBM sarkanais punkts uz HP izskatās un sajūtās šķiet salīdzinoši pārlieku ciets, un reizē zili frigīds (atvainojos dāmām, kurām šī lieliskā īpašība škiet traucējoša), tātad neaiztieku - nevajag bojāt labas atmiņas. Skārienjūtīgā slīdvirsma (vēlreiz atvainojos) kontrastā tiešām ir ļoti kaprīza. Bet ar abām rokām nu jau sanāk tīri labi, un apzināti izvairoties no labās puses sānmalas nevajadzīgas budināšanas, pēdējās divas dienas esmu pat iemanījies darīt to ilgi un produktīvi arī ar cigareti zobos.
Biometriskais glāsts ir pat ļoti patīkams, un tas, ka nav redzama parasti nervozā cietā diska aktivitāte, arī priecē. Par svaru izteikties, protams, nebūtu korekti, tāpēc izlaižam, kaut sakot, ka tas ir nesvarīgs, būšu glaimojis sev.
Verdikts: tehnoloģiju progress vs nostaļģiskas atmiņas par mīlestību, kas nekūst pat virs zem ekrāna paliktas sveces liesmas = neizšķirts!
P.S. Uzmini, uz kura es rakstu šo te?