![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vakar pavadīju brīnišķīgu dienu pie okeāna. Brīnišķīgi pamatā bija tas, ka varēja lēkāt pāri viļņiem, cīnīties ar atstraumēm, mēģināt noturēties pretim baisam ūdens blāķim un 'apseglot viļņus', kā te nesen wowow bija rakstījis. Paldies Atlantijas okeānam par izrādīto atbalstu Vdjm intergitātes ilgtspējas nodrošināšanā!
Aiz gara laika uzsāku blandīšanos apkārt pa NJ štatu ar mērķi apmeklēt lokālo Kuršu kāpu, nu tipa šauršauru zemestrēli okeānā (Brick Township).
Vienā no turienes publiskajām pludmalēm pēkšņi ieraudzījās tuvojamies TAS.
Nu tādu totāli melnu mākoņu sienu, kura zibeņoja kā veca dinamomašīna. Mirklī diena beidzās un ādu sāka kapāt asas smiltis; pret vēju varēja stāvēt tikai ar muguru; lēni rāpjoties atpakaļ uz Corollas pusi.
Tas mirklis [pirms vētras]- pirms viss īstais ļembasts ir sācies; un viss iepriekšējais skaistais dienā piedzīvotais vēl šķiet kā īstenā realitāte, kuru nevar tak apdraudēt nekas; - man liekas, visprecīzāk ir raksturojams ar medusmēneša analoģiju.
Ir tik labi, ka nav iespējams redzēt piezogamies katastrofu, par kuras drīzo tuvumu liecina reizi 7 sekundēs zibeņojoša pamale.
Aiz gara laika uzsāku blandīšanos apkārt pa NJ štatu ar mērķi apmeklēt lokālo Kuršu kāpu, nu tipa šauršauru zemestrēli okeānā (Brick Township).
Vienā no turienes publiskajām pludmalēm pēkšņi ieraudzījās tuvojamies TAS.
Nu tādu totāli melnu mākoņu sienu, kura zibeņoja kā veca dinamomašīna. Mirklī diena beidzās un ādu sāka kapāt asas smiltis; pret vēju varēja stāvēt tikai ar muguru; lēni rāpjoties atpakaļ uz Corollas pusi.
Tas mirklis [pirms vētras]- pirms viss īstais ļembasts ir sācies; un viss iepriekšējais skaistais dienā piedzīvotais vēl šķiet kā īstenā realitāte, kuru nevar tak apdraudēt nekas; - man liekas, visprecīzāk ir raksturojams ar medusmēneša analoģiju.
Ir tik labi, ka nav iespējams redzēt piezogamies katastrofu, par kuras drīzo tuvumu liecina reizi 7 sekundēs zibeņojoša pamale.