>> Redzi, es zinu, ka par šo jautājumu nedrīkst domāt. Vairāku iemeslu pēc.
>Mm?
Nu. Ja es teiktu: jā - tā būtu tukša lielība. Tāda nepamatota. Kāds nu no manis izsitējs. lai gan min.2x nedeļā spēlēju squash, un rokas man ir ok, nekādi nevaru novērtēt pretimnācēju kondīciju, sagatavotību un vēlmi pēc manas somas, samērogojot ar savu attieksmi.
Par domām. Man sasodīti bieži gadās domformu materializācijas gadījumi, kad, apsmadzeņojot vienu vai otru notikumu scenāriju, pēkšņi viss ir true. Un situācija, kurā man jādomā - durt kādam acī atslēgu vai ne, nav gluži tā, kas mani uzvelk :)
Otrkārt, vispār apcerēt agresiju un savu gatavību kādam uzbrukt, nekādi nevairo skaistumu iekšienē, un, es atvainojos par banalitāti - pozitīvismu. Drīzāk ielaiž nepamatoti daudz rūgtuma sirdī, čakarē karmu un padara mani par sliktāku cilvi.
>Mm?
Nu. Ja es teiktu: jā - tā būtu tukša lielība. Tāda nepamatota. Kāds nu no manis izsitējs. lai gan min.2x nedeļā spēlēju squash, un rokas man ir ok, nekādi nevaru novērtēt pretimnācēju kondīciju, sagatavotību un vēlmi pēc manas somas, samērogojot ar savu attieksmi.
Par domām. Man sasodīti bieži gadās domformu materializācijas gadījumi, kad, apsmadzeņojot vienu vai otru notikumu scenāriju, pēkšņi viss ir true. Un situācija, kurā man jādomā - durt kādam acī atslēgu vai ne, nav gluži tā, kas mani uzvelk :)
Otrkārt, vispār apcerēt agresiju un savu gatavību kādam uzbrukt, nekādi nevairo skaistumu iekšienē, un, es atvainojos par banalitāti - pozitīvismu. Drīzāk ielaiž nepamatoti daudz rūgtuma sirdī, čakarē karmu un padara mani par sliktāku cilvi.