![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
oi. Tas nav easy. Redzi, es zinu, ka par šo jautājumu nedrīkst domāt. Vairāku iemeslu pēc. Dot viennozīmīgu atbildi arī nedrīkst - tipa, zin kā ar tiem domu noziegumiem ira.
Bet. Ir latviešiem tāds estrādes mākslinieks Ozols un kādā no viņa skaņdarbiem nejauši izdzirdēju frāzi 'gatavs uz bezpredjēlu'. Whatever jēgu mēs ieliekam šai jēdzienā, akurāt tas ir state, kurā es nonāku, piem. situācijā, kas aprakstīta augstāk. Kad aizbrauc širmis, deniņos dauza āmuri un Fizioloģisks Naids dominē visos ķermeņa nostūros. Es droši vien neizskatos forša tad.
Pēdējo (un vienīgo) reizi, kad man, iestājoties bezpredjēlam 1999. gada vasarā (mans draugs ar manu 4gadīgo meitu pie rokas gāja lauku veikalā pirkt saldējumu, un viņam pie)(*#)& apmēram 6 ciema jaunēkļi ar viennozīmīgiem nolūkiem), es atrāvu mašīnas bagažnieku, izrāvu riteņu srkrūvējamo aclēgu, nevis krustu, bet to tipa hokejnūju, un devos pulciņa virzienā kautko šausmīgi kliegdama, tik neatminu ko. Pārsteiguma efekta dēļ jaunēkļi ilgi mēģināja mani pierunāt kāpt atpakaļ mašīnā un viņi paši tikšot galā. Es nebiju pierunājama un beigbeigās džeki kapitulēja ar tekstu, ka bābas nesitot. Patlaban kā es te sēžu - es apzinos, ka izredžu nekādu; bet - es biju gatava uz bezpredjēlu - un tas ir pavisam pa īstam un ļaudis notic, ka es sitīšu. Vai es to darītu (un vai es Balveniekam varētu iedurt aclēgu acī) - es nezinu. Bet nu. Galvenais ir message :)
Bet. Ir latviešiem tāds estrādes mākslinieks Ozols un kādā no viņa skaņdarbiem nejauši izdzirdēju frāzi 'gatavs uz bezpredjēlu'. Whatever jēgu mēs ieliekam šai jēdzienā, akurāt tas ir state, kurā es nonāku, piem. situācijā, kas aprakstīta augstāk. Kad aizbrauc širmis, deniņos dauza āmuri un Fizioloģisks Naids dominē visos ķermeņa nostūros. Es droši vien neizskatos forša tad.
Pēdējo (un vienīgo) reizi, kad man, iestājoties bezpredjēlam 1999. gada vasarā (mans draugs ar manu 4gadīgo meitu pie rokas gāja lauku veikalā pirkt saldējumu, un viņam pie)(*#)& apmēram 6 ciema jaunēkļi ar viennozīmīgiem nolūkiem), es atrāvu mašīnas bagažnieku, izrāvu riteņu srkrūvējamo aclēgu, nevis krustu, bet to tipa hokejnūju, un devos pulciņa virzienā kautko šausmīgi kliegdama, tik neatminu ko. Pārsteiguma efekta dēļ jaunēkļi ilgi mēģināja mani pierunāt kāpt atpakaļ mašīnā un viņi paši tikšot galā. Es nebiju pierunājama un beigbeigās džeki kapitulēja ar tekstu, ka bābas nesitot. Patlaban kā es te sēžu - es apzinos, ka izredžu nekādu; bet - es biju gatava uz bezpredjēlu - un tas ir pavisam pa īstam un ļaudis notic, ka es sitīšu. Vai es to darītu (un vai es Balveniekam varētu iedurt aclēgu acī) - es nezinu. Bet nu. Galvenais ir message :)