![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēdējās dienās, bet jo īpaši šodien, Cibā tik daudz smeldzīgi bēdīgu ierakstu, ka tīri vai bija jāapraudas no. Negribas arī būt klišejiskajam elektroniskajam paziņam, kas pavirši izdala kārtējo hugs kisses turies tipa ierakstu un aiziet savā virtuvē cept tālāk kartupeļus.
Ir impulss gribēt kaut ko darīt praktisku, kinda "palīdzēt" (esmu slavena ar nepārejošu vēlmi risināt problēmas), taču 3 no 3 gadījumiem, šķiet, vienīgais kas būtu reāli nepieciešams, ir būt dzirdētam, saklausītam, un droši vien, dažam arī - apskautam. Jā, nu praktiski tas būtu neiespējams esošajā settingā. Arī epidemioloģiskajā izpratnē. Tā nu es te sēžu, necepu kartupeļus un domāju par jums. Gan jau tas viss kaut kā apiesies. Bučas, ja. Tieši tev.
Ir impulss gribēt kaut ko darīt praktisku, kinda "palīdzēt" (esmu slavena ar nepārejošu vēlmi risināt problēmas), taču 3 no 3 gadījumiem, šķiet, vienīgais kas būtu reāli nepieciešams, ir būt dzirdētam, saklausītam, un droši vien, dažam arī - apskautam. Jā, nu praktiski tas būtu neiespējams esošajā settingā. Arī epidemioloģiskajā izpratnē. Tā nu es te sēžu, necepu kartupeļus un domāju par jums. Gan jau tas viss kaut kā apiesies. Bučas, ja. Tieši tev.