![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tas moments, kad 02.58 zvana telefons, un tu redzi, ka zvanītājs ir tavi kaimiņi mājā, kurā tu patlaban nedzīvo. Tu skaidri zini, ka viņi nezvana, lai pateiktu "čau, vedjmah, tu esi baigi kruta džūde", viņi saka "ātri brauc šurp ar atslēgām, citādi ugunsdzēsēji tūliņ izgāzīs jūsu durvis!"
Un tu sačokurojies, jo atslēgu tev nav, un tev ir aizdomas, ka tuvākās, iespējams, ir kaut kur Zviedrijā, un Tu zini, cik naski tie puiši ir uz durvju iznešanu, un un un un pēc relatīvi neilga saspringuma mirkļa viss cik necik atrisinas, durvis paliek vietās, un tā neesi tu, kuram virtuvē griestu vietā redzamas svinapelēkas aprīļa debesis. Bet aizmigt, aizmigt pēc tā vairs nav iespējams...
Un tu sačokurojies, jo atslēgu tev nav, un tev ir aizdomas, ka tuvākās, iespējams, ir kaut kur Zviedrijā, un Tu zini, cik naski tie puiši ir uz durvju iznešanu, un un un un pēc relatīvi neilga saspringuma mirkļa viss cik necik atrisinas, durvis paliek vietās, un tā neesi tu, kuram virtuvē griestu vietā redzamas svinapelēkas aprīļa debesis. Bet aizmigt, aizmigt pēc tā vairs nav iespējams...