![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tātad, ievadam jāpaskaidro, ka es nereti lepojos ar savu diezgan radikālo, kakbi taisnīgo un stingro pasaules uzskatu.
Vēlētos sniegt īsu ieskatu notikumos, kas paskaidro - tas nav nejauši; cilvēks tāds piedzimst un nodod šo fīču tālāk nākamajām paaudzēm. Vēl jāpiebilst, ka mani vecvecāki ir savulaik iepazinušies cietumā (Staļina režīma laikā), bet no otras puses radiem vectēvs ir bijis agrīns revolucionārs un sēdējis daudz un ilgi, jau Ulmaņlaikos (kā pārliecināts komūnists-fundamentālists).
Šodien, ap 13 uz mobilo tālruni atskan zvans no nepazīstama numura, zvanītājs ir mans 7 gadus vecais dēls Kārlis, pirmklasnieks. Vēstījuma jēga ir šāda - lai neviens no vecākiem viņam nenāk pakaļ uz skolu ap 17 - kā ierasts, bet gan lai nāk uz pusdeviņiem, uz Vecrīgu. Iemesls - dēls ir nolēmis piedalīties, citēju 'dumpī, kur viņš ies ar suņiem cīnīties pret nejēdzībām'. Un jau šobrīd viņš atrodas Vecrīgā, Vides ministrijā kopā ar klasesbiedru Jāni (tur strādā Jāņa tēvs, to es piebilstu, gadījumā, ja varētu padomāt, ka viņš jau ir ieņēmis Vides ministriju), kur viņi patusēsies līdz dumpja sākumam.
Kārlis un Jānis kopīgi un patvaļīgi ir aizgājuši no skolas uz Vecrīgu, nobastojot pēdējo stundu. Dēļ revolucionārā noskaņojuma Kārlis ir aizgājis zandalēs (nav laika pārvilkt zābakus). Te jāpiebilst, ka viņš viens pats nekad nekur nav gājis - pamatā dēļ zināmas tādas kā topogrāfiskās juceklības, viņš neorientējas laiktelpā, iegrimst domās un nespēj sekot luksoforiem u.c. fiškām.
Pulksten 13:50 vectēvs izņēma jauno taisnības cīnītāju no Vides ministrijas un nogādāja drošā vietā.
Man šķiet, ka nākamreiz Kārlis vairs nezvanīs mūs informēt par saviem revolucionārajiem nodomiem. Rīcības cilvēks.
Vēlētos sniegt īsu ieskatu notikumos, kas paskaidro - tas nav nejauši; cilvēks tāds piedzimst un nodod šo fīču tālāk nākamajām paaudzēm. Vēl jāpiebilst, ka mani vecvecāki ir savulaik iepazinušies cietumā (Staļina režīma laikā), bet no otras puses radiem vectēvs ir bijis agrīns revolucionārs un sēdējis daudz un ilgi, jau Ulmaņlaikos (kā pārliecināts komūnists-fundamentālists).
Šodien, ap 13 uz mobilo tālruni atskan zvans no nepazīstama numura, zvanītājs ir mans 7 gadus vecais dēls Kārlis, pirmklasnieks. Vēstījuma jēga ir šāda - lai neviens no vecākiem viņam nenāk pakaļ uz skolu ap 17 - kā ierasts, bet gan lai nāk uz pusdeviņiem, uz Vecrīgu. Iemesls - dēls ir nolēmis piedalīties, citēju 'dumpī, kur viņš ies ar suņiem cīnīties pret nejēdzībām'. Un jau šobrīd viņš atrodas Vecrīgā, Vides ministrijā kopā ar klasesbiedru Jāni (tur strādā Jāņa tēvs, to es piebilstu, gadījumā, ja varētu padomāt, ka viņš jau ir ieņēmis Vides ministriju), kur viņi patusēsies līdz dumpja sākumam.
Kārlis un Jānis kopīgi un patvaļīgi ir aizgājuši no skolas uz Vecrīgu, nobastojot pēdējo stundu. Dēļ revolucionārā noskaņojuma Kārlis ir aizgājis zandalēs (nav laika pārvilkt zābakus). Te jāpiebilst, ka viņš viens pats nekad nekur nav gājis - pamatā dēļ zināmas tādas kā topogrāfiskās juceklības, viņš neorientējas laiktelpā, iegrimst domās un nespēj sekot luksoforiem u.c. fiškām.
Pulksten 13:50 vectēvs izņēma jauno taisnības cīnītāju no Vides ministrijas un nogādāja drošā vietā.
Man šķiet, ka nākamreiz Kārlis vairs nezvanīs mūs informēt par saviem revolucionārajiem nodomiem. Rīcības cilvēks.