![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēc visa brīvdienās sadarītā manī šodien ir pāri malām plūstošs maigums, absolūts miers un vismaksimālākā cilvēkmīlestība.
Siltais, mitrais pelēkums šodienā šķiet tik vatēts, pūkains un mīļš.
Šorīt es mīlu pat Santehniķi Ēriku, būvsapulcē smaidīdama kā Madonna un starodama visu to pozitīvāko, ko es vispār spēju, no 5 termostatu galvām izvēlējos Herz Mini 920038. Tik aizkustinoši bija skatīties, kā uz galda parādoties visiem šo priekšmetu paraugiem, ļoti daudzi pieauguši vīrieši nekavējoties tās izpakoja un sāka rotaļāties. Freids raudātu prieka asariņas.
Bet aizvakar un vakar mēs visu laiku visdažādākajos sastāvos piedalījāmies notikumos, kas nemitīgi šķita it kā kinofilmas uzņemšana. Kinofilmu. Mainījās scenāriji, mizanscēnas bija niansētas visas kā viena. Žanrs - drāma, sirreālisms, spriedzes filma, sitcoms - plūstoši pārejošs viens otrā ar ārkārtīgi gludām salaiduma vietām.
Liepāja, jau trešo reizi pēdējā mēneša laikā bija viena no galvenajām darbības vietām.
Un tas nekas, ka vēl vakara izskaņā, kad bija beidzies šampanietis, tika sajaukts kokteilis, no kura sastāva izlasīšanas jau vien reibtu galva jebkuram un kas garšoja kā pertusīns ar kvasu. Sastāvā faktiski bija rums, rīgas balzāms, anīsa šņabja piešprice un senču kvass. Nezināmais dieviņš tomēr ir bijis aplam žēlsirdīgs un pilnībā ir aiztaupījis man sāpošu galvu vai paģiru sajūtu.
Lai arī kopsummā šādas rotaļas laikam tomēr ir bīstamas no veselā saprāta viedokļa, apziņas parazīti mani apciemoja tikai vienu nakti, kad izdevās iestarpināt kādas 4 stundas miega. Tajās cilvēki-maiņveiži nāca mani dematerializēt un sagraut esības pamatus, pirmās sačervelējās un nokalta rokas. Bet pamostoties man bija grūti nošķirt realitāti no realitātes.
Tā kā cilvēks ir nepateicīgs kukainis, noteikti jau vakarā ar mani būs vismaksimālākā melanholija un sēras. Jo kontinuitātes tajā visā, protams, nav ne tik, cik melns aiz naga, un būt nevar, tas jau skaidrs.
Vopšem, tam visam nav nekāda atrisinājuma. Bet paldies vienalga gribas pateikt. To all who made that possible. Reveransēju un bučoju.
Peace, love, empathy, KC. (c)
Siltais, mitrais pelēkums šodienā šķiet tik vatēts, pūkains un mīļš.
Šorīt es mīlu pat Santehniķi Ēriku, būvsapulcē smaidīdama kā Madonna un starodama visu to pozitīvāko, ko es vispār spēju, no 5 termostatu galvām izvēlējos Herz Mini 920038. Tik aizkustinoši bija skatīties, kā uz galda parādoties visiem šo priekšmetu paraugiem, ļoti daudzi pieauguši vīrieši nekavējoties tās izpakoja un sāka rotaļāties. Freids raudātu prieka asariņas.
Bet aizvakar un vakar mēs visu laiku visdažādākajos sastāvos piedalījāmies notikumos, kas nemitīgi šķita it kā kinofilmas uzņemšana. Kinofilmu. Mainījās scenāriji, mizanscēnas bija niansētas visas kā viena. Žanrs - drāma, sirreālisms, spriedzes filma, sitcoms - plūstoši pārejošs viens otrā ar ārkārtīgi gludām salaiduma vietām.
Liepāja, jau trešo reizi pēdējā mēneša laikā bija viena no galvenajām darbības vietām.
Un tas nekas, ka vēl vakara izskaņā, kad bija beidzies šampanietis, tika sajaukts kokteilis, no kura sastāva izlasīšanas jau vien reibtu galva jebkuram un kas garšoja kā pertusīns ar kvasu. Sastāvā faktiski bija rums, rīgas balzāms, anīsa šņabja piešprice un senču kvass. Nezināmais dieviņš tomēr ir bijis aplam žēlsirdīgs un pilnībā ir aiztaupījis man sāpošu galvu vai paģiru sajūtu.
Lai arī kopsummā šādas rotaļas laikam tomēr ir bīstamas no veselā saprāta viedokļa, apziņas parazīti mani apciemoja tikai vienu nakti, kad izdevās iestarpināt kādas 4 stundas miega. Tajās cilvēki-maiņveiži nāca mani dematerializēt un sagraut esības pamatus, pirmās sačervelējās un nokalta rokas. Bet pamostoties man bija grūti nošķirt realitāti no realitātes.
Tā kā cilvēks ir nepateicīgs kukainis, noteikti jau vakarā ar mani būs vismaksimālākā melanholija un sēras. Jo kontinuitātes tajā visā, protams, nav ne tik, cik melns aiz naga, un būt nevar, tas jau skaidrs.
Vopšem, tam visam nav nekāda atrisinājuma. Bet paldies vienalga gribas pateikt. To all who made that possible. Reveransēju un bučoju.
Peace, love, empathy, KC. (c)