странное утро нынче; и всё дивно мне и любо
Man šausmīgi patīk tas, kas šobrīd notiek ārā. Gandrīz vai 100% NYC augusta rīts, kad gaisa vietā elpojas ūdens, tikai visi nestaigā krāsainos gumijas zābakos. Apstākļu dēļ gāju uz darbu ar kājām, un nebija pārāk grūti iztēloties/mānīt sevi, ka gluži kā viņgad, kad lietainās dienās NYC Waterway busēklis iestrēdzis sastrēgumā, es izlecu ārā uz W50th un ar kājām no 10thAve steidzos uz austrumiem līdz 5th, līdz Rockefellerim. Pilnīgi vai apreibu no tās laimes, kad sajūta atgriezās, un nav pat svarīgi tas, ka tikai mans neprāts un gatavība uz bezpreģēlu patiesībā kalpo par ķīlu šādu maldu iespējamībai, ka es sev atļauju visu visu vienvienīgā mērķa vārdā: have fun today, think later. Reizēm tomēr šķiet, ka 'dieva sods' par tādām ēverģēlībām būs neizbēgams, ka savu izklaižu parādus es pārpārēm maksāšu no citiem kontiem, kuru tērēšana taču jau būs nesalīdzināmi sāpīgāka, kā hipotētiska mērenība šobrīd. Bet es nezinu, kas mani varētu apturēt. Ja kādam ir iekšā, lūdzu, piesakieties, izskatīšu [gandrīz] visus piedāvājumus.
Ohh, somebody, stop me.
Ohh, somebody, stop me.