vakar atklājās
ka manai eksistencei ir kaut nejauša jēga [ārpus durnoja eksistenciālisma dzīšanas par dzīves jēgu].
Kas priecēja visvairāk, es nebiju kļūdījusies, tas ir, mana čutene nebija kļūdījusies.
Jā, labi, labi, es biju bez valodas gandrīz uz stundu, taču tā bija tik sasodīti brīnumaina sajūta, ka man aiz laimes reiba galva arī bez Jacobs Creeka. Acīmredzot, ka iepriekšējā dzīvē es būšu sastrādājusi tik daudz nejēdzību, ka apskatāmajā kontekstā es spēju kaut kā līdzēt tikai citiem, pašai esot šai dzīvē nolemtai mūžīgām mokām un neatrisināmajam.
Tad nu priecīgi jums, abi divi saulīši, ar patiesu ieinteresētību sekošu līdzi serčika attīstībai, čota šķiet, ka tur milzu jauda tajā.
Kas priecēja visvairāk, es nebiju kļūdījusies, tas ir, mana čutene nebija kļūdījusies.
Jā, labi, labi, es biju bez valodas gandrīz uz stundu, taču tā bija tik sasodīti brīnumaina sajūta, ka man aiz laimes reiba galva arī bez Jacobs Creeka. Acīmredzot, ka iepriekšējā dzīvē es būšu sastrādājusi tik daudz nejēdzību, ka apskatāmajā kontekstā es spēju kaut kā līdzēt tikai citiem, pašai esot šai dzīvē nolemtai mūžīgām mokām un neatrisināmajam.
Tad nu priecīgi jums, abi divi saulīši, ar patiesu ieinteresētību sekošu līdzi serčika attīstībai, čota šķiet, ka tur milzu jauda tajā.