Krustvārdu mīkla

Tiešām žēl, ka man nav iespēju īsos vārdos aprakstīt sava pēdējā izdzīvošanas ceļojuma iespaidus; pamatā tamdēļ, ka neviens no mums septiņiem patiešām nebija gatavs tādam hardcoram, līdz ar ko, lai puslīdz objektīvi ieliktu vārdos piedzīvot, nāktos stipri filtrēt nost sakāpināto emociju uzbērto patosu un štampainību. Labi, bija aizdomas, ka tur ir kranti un pizdjec, taču dabā viss izrādījās neganti komplicētāk, neatslābstošu 100% gatavību un uzmanību prasošs, ik brīdi, ne sekundi neatlaižoties. Pirmajās 3 dienās nobraucām pa upi kopsummā 8km, kas tikai daļēji paskaidro to vājprātu, kas tajās dienās bija jāpieveic. Pasēdēju arī vienā 5. kategorijas krācītē par matrozi raftā, kreisā priekša, velkošā. Varbūt, ka izdosies kādu vakaru mobilizēties un izpildīt solīto - uzrakstīt pārskatu par paveikto. Kaut kad pielinkošu kādu bildi ar'.

Kamēr pa brīvdienām es inspicēju savu lauku teritorijas postažu, laikam Rīdziņā grēku plūdi pārnesušies pāri. Šodien man par to skaidri vēstīja spontāni izveidojušais apmēram 4 kubikmetru baseins stroikā, vietā, kur by design izbetonēta lifta šahta. Meistariņi stāsta, ka skats applūšanas brīdī esmot bijis dramatisks - no kanalizācijas mezgla ar nežēlīgu pārspiedienu gāzušās iekšā visas tās Dieva Dusmas; spējuši tik norubīt elektrību visā stroikā un kāpt uz augšējiem stāviem.

Un jā, šogad līdz Jāņiem nepaguvu nomainīt ziemas riepas, tāpēc to daru šodien, ar žēlīgu skatienu veroties Dalana riepu sargu vispiedodošajās sejās, viņi laimīgi mani atbrīvo no nepieciešamības izdomāt kādas trulas basņas paskaidrojumam, kamdēļ es radžotām riepām nesājos apkārt jūlijā. Ak, mana nožēlojamā nevērība.

Ārpus tam es esmu līksmes un laimīgas bezbēdības pilna; varu stāvēt augstākā kalna galiņā un gavilēt uz sauronpelēko debesi; jo tas viss ir nieks. Nesakiet man, ka jau rīt es bipolāri čurnēšu aizkrāsnē - varbūt tā būs, bet varbūt arī ne. Que sera sera.