Krustvārdu mīkla

Pirmo reizi nekādi nevaru sakrāmēties aizbraukšanai. Neliekas tie pričendāļi somā, i viss. Neba nu pie vainas ir apstāklis, ka 'rīt vēl jau ir dažas stundas', nedz arī - ka nekas nešķiet svarīgi. Blenžu uz drybagu kaudzi, ar mokām iestūķēju guļammaisu 12litreniekā, saliku hidru un pārējos slapjos - otrā. Viss. Kaut kādā miglā nupat uzpeldēja fakts, ka Murmanskas vilciena biļešu rezervācijas palikušas darbā, dies dod atcerēties tās rīt paņemt no turienes. Pārskatīju reģiona bildes, kartes, nupat jau ar tādu paviršu un diezgan distancētu skatu, jā, vei, jau aizparīt arī es. Tur nesīšos.
Viss sāksies tā un tā, pēc tam kaut kā šitā, un vēl tur visādi. Šo un šo ceru, ka esam vienojušies savstarpēji: pat nemēģināsim.

Cita starpā, aizdomājos šodien par polārās dienas iespaidu uz pārjūtīgiem organismiem, kā košāko piemēru atminos filmu Insomnia. Ja naktī ir kaut kā šitā, diez, pēc kādām 10 dienām var pagulēt?

Nu jā. Līdz ar ko, mani gaismas stariņi, tas nozīmē, ka atvados. Ceru atgriezties 8. jūlijā. Online reportāžu no notikuma vietas garantēti nebūs.