Krustvārdu mīkla

Diezgan regulāri, biežāk kā reizi gadā, man notiek ķibele ar dzīvokļa durvju slēdzenēm.
Es pie tā visumā jau esmu pieradusi, un reizēs, kad jāveic izvēle, vai saukt mūķētāju (costs: 20LVL), lai izkacē no serdenēm tur iebāztos un nolauztos sērkociņus, vai, pie laimīga gadījuma, mainīt visas slēdzeņu serdes pašai (costs: 19LVL + 15 min. mana augsti kvalificētā vannu berzējas laika), es izvēlos pēdējo.

Tas, protams, ir iespējams tikai tad, ja durvis ir izdevies čudom atslēgt, bet vairs ne aizslēgt.

Šoreiz nezināmas izcelsmes un mentālās dispozīcijas orki bija nolēmuši mani aplaimot ar Momentu. Un nevis to, ko Vincents Vega Miai Volless raksturoja kā 'I have my moments', bet gan līmi. Proti, iespieduši serdēs dāsnu dozu šīs brīnišķās konsistences masas. Es nezinu kā Vdma-jnr bija atslēgusi durvis pie šīs konfigurācijas, tak kļuva skaidrs, ka tā bija pēdējā iespējamā interakcija.

Te nu es aizdomājos. Iespējams, man nav pietiekami daudz iztēles, kas varētu vest pie atrisinājuma: kāds motīvs vada patvaļīgi izraudzītu indivīdu iekļūt slēgtā kāpņutelpā un aizliet slēdzenes ar Momentu? Viņu taču var izostīt!! Izdzert! Ieliet acīs ostbrāļiem! Viskautko labu. Nu nevar tak iedomāties, ka cilindriskās slēdzenes var atmūķēt ar Momentu. Vai sērkokiem. Tip, viss ir easy, un tā vienkārši ir tāda metode - sagādāt sveicienu un patīkamu piektdienas vakaru? No tiesas, neizprotu.

Tālab vēršos pie jums pēc padoma - tā tak nav kramplaužu iecienīta metode, vienkārši huligānisms? Vai kur?

Viņš jau 3 dienas dzīvoja manā virtuvē. Un, nupat pārnākot, es atradu viņu noslīkušu savā mīļākajā kafijas krūzē, pašā apakšā bija palicis nedaudz neizdzerts. Sakustināju krūzi, un viņš tomēr spirinājās, lai gan samircis - bet dzīvs.
Es jums neteikšu, vai izvilku viņu laukā un noliku uz palodzes žāvēties, vai arī noskaloju notekā.