Dziesmai šodien liela diena
Mājā, kurā es dzīvoju, apmēram 30% dzīvokļu ir komunāli, joprojām.
Dzīvoklī zem manis izsenis leģitīmi mitinājās:
1) Haris The Vienkājainais Ubags,
2) apmēram 100 gadus vecs vientuļš, kurls ebreju onkulis,
3) randomas personas, kas bija ar mieru dzīvot pāripalikušajā istabiņā un šārēt labierīcības un virtuvi ar 1) un 2).
Šis tasks ( 3)) ir bijis pa spēkam līdz šim nevienam, tā kombene bija deadly. Neviens ilgāk par pusgadu nenovilka.
Tagad, kā šodien konstatēju, spēku samērs ir mainījies dēļ 2) negaidītās nāves.
Randomās personas ir guvušas skaitlisku pārsvaru dzīvoklī Nr.3, un dabā no sevis izsaka apmēram 7 vīriešu kārtas studentus-pankus, kas somewhat debīli un ciniski irgājot, izmeta pāripalikušo 2) iedzīvi plxtn 17:20 atbraukušajā LT Hoetika trashmobīlī.
Bez tam, randomās personas mani visu dienu izklaidēja ar kautkādu idiotisku repu, kuru atskaņoja tā, lai Māja Dzird, Kas Te Tagad Nosaka Lietu Kārtību.
Diena man bija piesātināta ar dažādiem tāskiem, kas neparedzēja Kvalitatīvu darbību žanrā Naš Otvet Čemberļenu, nevertheless satiekot Randomās Personas pie Hoetikas, es pie sevis pielēmu, ka Gan jau Atnāks Vakars. Un nu tas ir klāt.
Plxtn 19:20 es devos pie savas Skaņu Iekārtas un Nolemti Smaidot iekrāvu tajā savu Bērnības Kompilāciju. Manas rokas mērķtiecīgi satvēra Attālinātās Vadības ierīci un tikpat predestinēti smaidot, es vēroju kā Pionieris man uzmidžina zilām gaismām sasniedzot atzīmi Vol. 40.
Te es devos virtuvē uzsmēķēt zem nosūcēja, nezkamdēļ man šķita, ka tas nestrādā. Tā man šķita, kā izrādījās, dēļ kvalitatīvās skaņas izplatības. Vēl pēc minūtes dēļ basu rezonsanses no pārpildītā krūzīšu plaukta nomaucās viens priekšmets.
Un Yes. 19:45, kad Kompilācija bija aizkratījusies līdz skaņdarbam Bad Habbit, pie manām durvīm stāvēja panki, samulsuši vaicājot, vai pa dienu viņi ir bijuši par skaļu? Un kāda tieši Skaņu Iekārta ir manā īpašumā, viņi arī gribēja zināt. Es kautri atzinos, ka nieks vien ir. Mājas kinozāle parastā.
Re, kā, draudsiņi. Visu var noregulēt. Visu.
Miers caur kultūru.
Dzīvoklī zem manis izsenis leģitīmi mitinājās:
1) Haris The Vienkājainais Ubags,
2) apmēram 100 gadus vecs vientuļš, kurls ebreju onkulis,
3) randomas personas, kas bija ar mieru dzīvot pāripalikušajā istabiņā un šārēt labierīcības un virtuvi ar 1) un 2).
Šis tasks ( 3)) ir bijis pa spēkam līdz šim nevienam, tā kombene bija deadly. Neviens ilgāk par pusgadu nenovilka.
Tagad, kā šodien konstatēju, spēku samērs ir mainījies dēļ 2) negaidītās nāves.
Randomās personas ir guvušas skaitlisku pārsvaru dzīvoklī Nr.3, un dabā no sevis izsaka apmēram 7 vīriešu kārtas studentus-pankus, kas somewhat debīli un ciniski irgājot, izmeta pāripalikušo 2) iedzīvi plxtn 17:20 atbraukušajā LT Hoetika trashmobīlī.
Bez tam, randomās personas mani visu dienu izklaidēja ar kautkādu idiotisku repu, kuru atskaņoja tā, lai Māja Dzird, Kas Te Tagad Nosaka Lietu Kārtību.
Diena man bija piesātināta ar dažādiem tāskiem, kas neparedzēja Kvalitatīvu darbību žanrā Naš Otvet Čemberļenu, nevertheless satiekot Randomās Personas pie Hoetikas, es pie sevis pielēmu, ka Gan jau Atnāks Vakars. Un nu tas ir klāt.
Plxtn 19:20 es devos pie savas Skaņu Iekārtas un Nolemti Smaidot iekrāvu tajā savu Bērnības Kompilāciju. Manas rokas mērķtiecīgi satvēra Attālinātās Vadības ierīci un tikpat predestinēti smaidot, es vēroju kā Pionieris man uzmidžina zilām gaismām sasniedzot atzīmi Vol. 40.
Te es devos virtuvē uzsmēķēt zem nosūcēja, nezkamdēļ man šķita, ka tas nestrādā. Tā man šķita, kā izrādījās, dēļ kvalitatīvās skaņas izplatības. Vēl pēc minūtes dēļ basu rezonsanses no pārpildītā krūzīšu plaukta nomaucās viens priekšmets.
Un Yes. 19:45, kad Kompilācija bija aizkratījusies līdz skaņdarbam Bad Habbit, pie manām durvīm stāvēja panki, samulsuši vaicājot, vai pa dienu viņi ir bijuši par skaļu? Un kāda tieši Skaņu Iekārta ir manā īpašumā, viņi arī gribēja zināt. Es kautri atzinos, ka nieks vien ir. Mājas kinozāle parastā.
Re, kā, draudsiņi. Visu var noregulēt. Visu.
Miers caur kultūru.