Ja pierod
, izrādās, var ļurkāt smadzenes un sajūtas šurup turup - kā situācija prasa; un nebūt ne tur kāda konformisma vārdā, tikai plika pašsaglabāšanās un pašaizsardzība diktē to pieprast līmenī.
Un ir neko; visu var menedžēt, visu uztvert un pieņemt relatīvi easy, uzraut no nulles līdz simtam 5 sekundēs, un vēl ātrāk - nomest atkal uz 0.
Tad noskurināties, uzvilkt dūmu un pokerfacēt tālāk.
Vienīgais, kas skumdina - pa ceļam pazūd izpratne par to kāda es esmu un ko es par to domāju īstenībā, kā es par to jūtos īstenībā un kā man būtu jāreaģē, ja nebūtu uzdzīta māksla pietjūnēties, bet nu tā - dabiski. Dabiski, bet ne paš- un globāl- destruktīvi. Vopšem, par daudz laikam nosacījumu.
Pazūd realitātes izjūta, akurāt kā 'I reject your reality and substitute my own' vai arī 'он понимает что он нефтянник, но он не понимает где он нефтянник'.
Tā nu es nesaprotu - vai labāk ir destrukcija, toties dabiska; oder arī 'miers caur kultūru', tikai es sevi neatrodu. Drausmīgi duāli.
Un ir neko; visu var menedžēt, visu uztvert un pieņemt relatīvi easy, uzraut no nulles līdz simtam 5 sekundēs, un vēl ātrāk - nomest atkal uz 0.
Tad noskurināties, uzvilkt dūmu un pokerfacēt tālāk.
Vienīgais, kas skumdina - pa ceļam pazūd izpratne par to kāda es esmu un ko es par to domāju īstenībā, kā es par to jūtos īstenībā un kā man būtu jāreaģē, ja nebūtu uzdzīta māksla pietjūnēties, bet nu tā - dabiski. Dabiski, bet ne paš- un globāl- destruktīvi. Vopšem, par daudz laikam nosacījumu.
Pazūd realitātes izjūta, akurāt kā 'I reject your reality and substitute my own' vai arī 'он понимает что он нефтянник, но он не понимает где он нефтянник'.
Tā nu es nesaprotu - vai labāk ir destrukcija, toties dabiska; oder arī 'miers caur kultūru', tikai es sevi neatrodu. Drausmīgi duāli.