![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es negribu izklausīties pēc viena no tiem patētiskajiem visa-apdziedātājiem, kas saldi un mazāk saldi (A. Čaks) apdzied metropoles, bet.
Es paīstam, paīstam mīlu šo pilsētu. Tā padziļināti. Ziniet, es katru vakaru izeju uzpīpēt uz savas piemājas laipas. No tās es redzu visu Downtown Manhattan, akurāt kā pastkartēs (skeptiķiem - es nesaku to aiz plātības, tas vispār nav mans nopelns, ka viss tā ir), un vēl joprojām, 4. mēneša beigās, kopš es te esmu - man nākas konstatēt atplaukstam neapzinātu smaidu no tā kopskata.
Katru rītu es izkāpju drusku ātrāk no sava prāmju stacijas autobusa un paejos ar kājām no 9. līdz 6. avēnijai pa 50. ielu. Sajūta, ka tu katru dienu redzi Times Sq, McGrowHill, Time&Life, Rockefelleri un Forsteri un Radio City un MoMA un.. un.. pilnīgi nosedz to, ka es faktiski te esmu viena, pilnīgi viena, ka bagāžā glabājas skelets un konkrētības kopumā ir tikpat daudz kā pērnā sniega,- nu nav tam nozīmes šeit.
Piederības sajūta nomierina. Ļoti.
Es paīstam, paīstam mīlu šo pilsētu. Tā padziļināti. Ziniet, es katru vakaru izeju uzpīpēt uz savas piemājas laipas. No tās es redzu visu Downtown Manhattan, akurāt kā pastkartēs (skeptiķiem - es nesaku to aiz plātības, tas vispār nav mans nopelns, ka viss tā ir), un vēl joprojām, 4. mēneša beigās, kopš es te esmu - man nākas konstatēt atplaukstam neapzinātu smaidu no tā kopskata.
Katru rītu es izkāpju drusku ātrāk no sava prāmju stacijas autobusa un paejos ar kājām no 9. līdz 6. avēnijai pa 50. ielu. Sajūta, ka tu katru dienu redzi Times Sq, McGrowHill, Time&Life, Rockefelleri un Forsteri un Radio City un MoMA un.. un.. pilnīgi nosedz to, ka es faktiski te esmu viena, pilnīgi viena, ka bagāžā glabājas skelets un konkrētības kopumā ir tikpat daudz kā pērnā sniega,- nu nav tam nozīmes šeit.
Piederības sajūta nomierina. Ļoti.