![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Pēc nejēdzīgās lietusvētras, kas plosījās sestdien, un kā rezultātā manā Džēzīciemā tika pievērtas ielas ap daudzstāvu jaunceltnēm (lai neaizpūš būvmateriālus uz galvas gājējiem), svētdiena atausa skaista kā lieldienu ola, brīnumsilta un daudzsološa. Līdz ar ko, tika izlemts to ziedot par labu dalībai iekš US Open viena no daudzmiljonu skatītāja statusā. Emociju man ir gana daudz šai sakarā, un visas es ar jums tagadīn nešārēšu. Pamatā, gribēju vēstīt 2 lietas:
Agassi will be back
Es domāju, ka noteikti. Ka tā tam vienkārši jābūt, ka viņš tā nevarēs ņemt un viss, un nemaz vairs. Spēlēs laikā es visā Ashe stadium manuprāt biju vienīgais cilvēks, kas klaigāja par labu mazajam puikam Bekeram (man kautkā šķita, ka ir laiks, ir laiks J). Daudzi puspajokam pēc spēles teica, ka viņi mani pasargās no satrakotā pūļa, ja apbēdinātie ļauži man uzbruks. Nu jā. Andrē apraudājās pēc spēles pa īstam. Tā pavisam pa īstam. Tribīnes raudāja līdzi. Moments bija diezgan nejēdzīgs, jo es jutos reāli kā naidīgs svešzemju elements, kas visu spēli ir bijis pret šo jauko cilvēku, kurš patiesi ir nereāli ilgi un labi spēlējis. Kopsumma: reti kad gadās redzēt tik sensitīvus, publiskus momentus, kas parauj līdzi tādu masu.
Omīte vārdā Martina
Dienas pozitjiff nominācijā viennozīmīgi the winner is Martina! Kā viens no spilgtākajiem apliecinājumiem tai manai jau kādu laiku lolotajai sajūtai, ka līdz zināmam - ļoti skaudram slieksnītim, - bioloģiskajam vecumam nav nekādas nozīmes (jo ir tikai tas, kam tu tici), Martina Navratilova (http://en.wikipedia.org/wiki/Martina_N
Līdz ar ko. Ļaudis – lūdzu izkopjat savus galvas saturus. Tas maksimāli pietuvina iespēju, ka jūs būsiet jauki, neaizdirsušies un neaizrūguši un mazsirgstoši indivīdi jebkurā dzīves punktā. Viss ir iespējams, vajag tikai gribēt to redzēt, un darīt.
Bildes no eventa - kur parasti, Flickrā.
Agassi will be back
Es domāju, ka noteikti. Ka tā tam vienkārši jābūt, ka viņš tā nevarēs ņemt un viss, un nemaz vairs. Spēlēs laikā es visā Ashe stadium manuprāt biju vienīgais cilvēks, kas klaigāja par labu mazajam puikam Bekeram (man kautkā šķita, ka ir laiks, ir laiks J). Daudzi puspajokam pēc spēles teica, ka viņi mani pasargās no satrakotā pūļa, ja apbēdinātie ļauži man uzbruks. Nu jā. Andrē apraudājās pēc spēles pa īstam. Tā pavisam pa īstam. Tribīnes raudāja līdzi. Moments bija diezgan nejēdzīgs, jo es jutos reāli kā naidīgs svešzemju elements, kas visu spēli ir bijis pret šo jauko cilvēku, kurš patiesi ir nereāli ilgi un labi spēlējis. Kopsumma: reti kad gadās redzēt tik sensitīvus, publiskus momentus, kas parauj līdzi tādu masu.
Omīte vārdā Martina
Dienas pozitjiff nominācijā viennozīmīgi the winner is Martina! Kā viens no spilgtākajiem apliecinājumiem tai manai jau kādu laiku lolotajai sajūtai, ka līdz zināmam - ļoti skaudram slieksnītim, - bioloģiskajam vecumam nav nekādas nozīmes (jo ir tikai tas, kam tu tici), Martina Navratilova (http://en.wikipedia.org/wiki/Martina_N
Līdz ar ko. Ļaudis – lūdzu izkopjat savus galvas saturus. Tas maksimāli pietuvina iespēju, ka jūs būsiet jauki, neaizdirsušies un neaizrūguši un mazsirgstoši indivīdi jebkurā dzīves punktā. Viss ir iespējams, vajag tikai gribēt to redzēt, un darīt.
Bildes no eventa - kur parasti, Flickrā.