![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es zinu, ka es jums neatklāšu nekādu Ameriku! :D
Bet klusēt nespēju.
Lai izvairītos no gandrīz neizbēgamās iespējas noraut podā svētdienas vakaru un nelabojami sačakarēt pirmdienas rītu, nolēmu apmeklēt KinoTeātri. Un ne jau šādu tādu, bet gan Loewe's, to kurš gandrīz Times Sq. novietojies.
Filmu izvēle bija apmēram tāda pati kā ForumCinemas. No visiem redzamajamiem nosaukumiem kaut kā izvēle krita uz Miami Vice, ibo kāds visnotaļ normāls laikabiedrs bija minējis šo filmu esam kā jauku.
Es neapgrūtināšu jūs ar detaļām par filmas sižetu, ibo tāda tur vienkārši nav. Sēdot auditorijā ar laikam jau normāliem vidusmēra amīšiem, jāsecina ka šī un citas šādas stilistikas filmas ir līdz matemātiskai precizitātei izskaitļotas, lai atbilstu minētās auditorijas gaumei. Proti, jābūt vismaz tik un tik minūtēm seksa. Jāsadauza tik šervroletu, tik bentliju, tik bembju (nodevas Ajropai, ja?). By means of smagās mašīnas frontāls trieciens jāizdzēš dzīvība neidentificētam policijas informatoram. Jānošauj ļaunais tā lai viņa zarnas mākslinieciski izsmērējas pa garāžas sienu (šajā mirklī auditorija gavilēja, un _applaudēja_ un sajūsmā dauzīja kājas. ES NEJOKOJU!). Labajam caur drusk ciešanām - jāuzvar. Bitchy mafiozo beibe paliek beigās aizlauztu sirdi, jo ielaida sirdī 'Labo polici', kas tomēr neveda viņu pie altāra. Bet viņiem, kāda mana kolēģa vārdiem izsakoties, bija 'īsta mīla'.
Ne jau mani amatieriskie spriedelējumi par kases gabaliem un to struktūru ir būtiski.
Bet gan pārsteidzoši ir tas, ka patiešām šādai pieejai ir zināma jēga. Auditorija to gaida. Grib. Gavilē. Viņi dzīvo tam līdzi, urkš, gaidās noelšas un aizrautīgi seko sižeta spraigajiem pavērsieniem, lai īstajā brīdī sagaidītu Ļaunā Iznīcināšanu un Labā Triumfu.
Vive la Hollywood.
Bet klusēt nespēju.
Lai izvairītos no gandrīz neizbēgamās iespējas noraut podā svētdienas vakaru un nelabojami sačakarēt pirmdienas rītu, nolēmu apmeklēt KinoTeātri. Un ne jau šādu tādu, bet gan Loewe's, to kurš gandrīz Times Sq. novietojies.
Filmu izvēle bija apmēram tāda pati kā ForumCinemas. No visiem redzamajamiem nosaukumiem kaut kā izvēle krita uz Miami Vice, ibo kāds visnotaļ normāls laikabiedrs bija minējis šo filmu esam kā jauku.
Es neapgrūtināšu jūs ar detaļām par filmas sižetu, ibo tāda tur vienkārši nav. Sēdot auditorijā ar laikam jau normāliem vidusmēra amīšiem, jāsecina ka šī un citas šādas stilistikas filmas ir līdz matemātiskai precizitātei izskaitļotas, lai atbilstu minētās auditorijas gaumei. Proti, jābūt vismaz tik un tik minūtēm seksa. Jāsadauza tik šervroletu, tik bentliju, tik bembju (nodevas Ajropai, ja?). By means of smagās mašīnas frontāls trieciens jāizdzēš dzīvība neidentificētam policijas informatoram. Jānošauj ļaunais tā lai viņa zarnas mākslinieciski izsmērējas pa garāžas sienu (šajā mirklī auditorija gavilēja, un _applaudēja_ un sajūsmā dauzīja kājas. ES NEJOKOJU!). Labajam caur drusk ciešanām - jāuzvar. Bitchy mafiozo beibe paliek beigās aizlauztu sirdi, jo ielaida sirdī 'Labo polici', kas tomēr neveda viņu pie altāra. Bet viņiem, kāda mana kolēģa vārdiem izsakoties, bija 'īsta mīla'.
Ne jau mani amatieriskie spriedelējumi par kases gabaliem un to struktūru ir būtiski.
Bet gan pārsteidzoši ir tas, ka patiešām šādai pieejai ir zināma jēga. Auditorija to gaida. Grib. Gavilē. Viņi dzīvo tam līdzi, urkš, gaidās noelšas un aizrautīgi seko sižeta spraigajiem pavērsieniem, lai īstajā brīdī sagaidītu Ļaunā Iznīcināšanu un Labā Triumfu.
Vive la Hollywood.