Krustvārdu mīkla

Vot tā ir.
Starp citu. Nekāda kultūršoka. Vispār. Patīk/ir ok/nav spazmu/nekādu sāpju. Nedz arī sāpju par to, ka nu jau puse laika pagājusi un akurāt pēc nedēļiņas Nūjorciņa atkal mani ierīs savās līksmajās skavās.
Reizēm sājš smīns uznāk par dažu labu lietu, bet man pat būtu slinkums virināt muti un skaidrot citu redzējumu par, piemēram, Rīgas pašvaldības policijas darbību. Vai satiksmes organizēšanas īpatnībām uz Jūrmalas šosejas dēļ gājēju tiltiņa konstruēšanas. Vai laikabiedru seju skābuma koeficientiņam. Nu, par spīti tam, ka es to tā nolistēju, tas īstenībā necik nekačā. Ir labi.
Sic! Neesmu bijusi vēl nevienā smēķētliegtajā krogā, nu nav sanācis kautkā. Jocīgi. Negribas ar'. Ko tur darīt?

Būšu daudz maz pārmijusi pa vārdam ar visiem ko gribējies [un ir iespējams satikt - nevar satikt tos, kas arī blandās pa pasauli un nava dievzemītē, kad es te esmu], drusku tāda paviršuma sajūta. Ka ne tuvu ne ar visiem tiem, ko būtu gribējies, būtu sanācis pa dūšām salikt punktus uz ķ burtiem - aber ko padarīs. Kam ta viegli tagadiņās :)

Bāc! Cik tagad Rīgā dārgs tomēr viss liekas. Ir saprotams, ka NYC šķiet dārga - tam it kā ir tāds acīmredzams izskaidrojums. Bet nu sieriņš latvju ražojuma, parastais-golandskijs, pa Ls4.15/kg, vai arī kafijiņa Straupes pagastiņa ceļmalas krodziņā pa Ls1.20 - kautkā šķiet zagibons.

Resume: 'Ona vezdje živjot, a ja ņigdje ņeživu'. I.e. mentāli vairs nav māju man. Nekur, un atkal tik daudz kur.
Baigais Cosmo, un ne tas, kurš rozā žurčiks ira. Īstais.