Jā, ir kaut kas, kas šajā senajā periodā ir noticis, kā rezultātā es redzu tos sapņus, kurus es citreiz atceros vai neatceros, es atceros sajūtu ar kuru pamodos no pēdējā sapņa un arī atceros situāciju sapnī, kura tik pat labi būtu varējusi arī norisināties realitātē, un kad pirmajā nomoda brīdī es sāku tīt atpakaļ "kāpēc es redzu to, ko es redzu un ko man tas var pastāstīt par mani mijiedarbībā ar konkrēto cilvēku", es sapratu to signālu, es sapratu kāpēc man rāda to, ko man rāda un kā tas, iespējami, paskaidro konkrētā cilvēka sniegumu laikā kad man bija tie mazie gadi un tas viss kopā kaut kā mani atbrīvoja no milzīgas neskaidrības jau mūsdienās. Tobiš es neatceros to atklāsmi, kas, pēc panacea vārdiem, visticamāk ir balstīts uz tīru fikciju manā zemapziņā, taču man šķiet, ka viņa, tā zemapziņa, ir uzticama, bet vienalga, vai tā ir vai nav; man gribas atpakaļ to atklāsmi! Kaut vai placebo, bet uz brīdi palīdzēja!