Krustvārdu mīkla

O, čau!
Jā. Ir jēga tam, ko tu saki. Lūdzu palabo mani, ja kaut ko nezinu, vai neesmu pamanījusi atklājumos - bet vai ir atrasts skaidrojums, pamatojums, nezinu, mehānisms - jautājumam, kas ir apziņa? Kā tā darbojas? Kur nu vēl zemapziņa. Es tiešām nezinu. Es jautāju. Es varu teikt tikai to, kādas man ir personiskās sajūtas šai sakarā, un to sakot, es diezgan skaidri apzinos, lol, ka tās varbūt ārkārtīgi subjektīvas, neprecīzas, feikas, mākslīgi konstruējušās, pārklājošas kaut ko citu, utt., utt., utt.

Taču. Ar visiem šiem īpašības vārdiem raksturojamās sajūtas man vēsta, ka es zinu to, ko es gribu zināt, ka manos šajos nedefinētajos apziņas vai zemapziņas apcirkņos glabājas pietiekami daudz velnsviņzinkā (lietvārds), lai atrastu to, ko es meklēju.

Bez liekas lecības vai lielības, es atļaujos teikt, ka es esmu diezgan neparasts subjekts vispārējās medicīnas izpratnē, vai varbūt jāsaka bioloģijas un anatomijas izpratnē. Man ir aizdomas, ka tas, kā pasauli apzinos, uztveru, izjūtu es ir... eeee... nu teiksim, atšķirīgs (jā jā mēs visi esam unikāli un es esmu lasījusi šo rakstu https://www.theatlantic.com/science/archive/2016/04/the-illusion-of-reality/479559/) un ka man ir kaut kādas neiroloģiskas īpatnības, kas man sniedz iespēju (atkal trūkst adekvāta darbības vārda) uztver pasauli saasinātāk. Vēl viena nelaime ir mana atmiņa. Es atceros daudz daudz vairāk kā citi un daudz detalizētāk, un šis nav gadījums, kad es domāju, ka es atceros. Esmu salīdzinājusi savas atmiņas / faktu līmeņa atstāstījumu ar piemēram 1.-4. klases klasesbiedriem. Par katru atsevišķi ņemtu epizodi, es varu atrast vismaz vienu atsauci, ka kāds cits no tā loka piekrīt, ka viņš atceras tieši to pašu, ko es, bet nav neviena cita, kas atceras to visu kopā. Tādējādi, sanāk, ka man ir kopaina ar kaut kādiem daudziem faktiem, kurus es acīmredzot esmu izmantojusi no šīm agrīnajām dienām, lai būvētu savu (case against the reality) pasaules skatījumu, kurpretim citi ir būvējušies uz to, ko viņi vismaz spēj identificēt kā mazāku atmiņu-faktu subsetu. Es negribu pasargdies teikt, ka man līdz ar to rodas kādas priekšrocības vai kā, manā sūda galvā ietilpst ārkārtīgi daudz liekas informācijas, un tikai dažkārt kaut kādi maznozīmīgi notikumi no, piemēram, 1983. gada palīdz savilkt kaut kādas paralēles ar līdzīgu situāciju, piemēram mūsdienās.

Bet ne par to ir mūsu stāsts. Man ir smaga bērnības pieredze un tici man, es cenšos nošķirt kaut kādu subjektīvu šļuru no tā, kas patiešām būtu noticis. Man ir kaut kādas, ierobežotas iespējas salīdzināt tās atmiņas ar citu atmiņām. Līdzšinējie salīdzinājumi liecina, ka tās ir korektas. Neviens no tiem, ar ko esmu runājusi nesaprot, kā es to zinu. Bet man liekas, ka es to atceros ļoti skaidri. Es pat konkrēti, nebīstos teikt, apzinos, kā tas notika. Protams, ir robi. Un vismaz vienu no tiem man ir megasvarīgi aizpildīt, kamēr nav par vēlu.