![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu, šobrīd laikam jau varu atļauties to pavēstīt, ibo jūsu rīta cēlienā L jau bija pie viņiem aprunāties un vienoties par saprātīgu iznākumu :)
1989. gadā (jā) mans tētis bija izpildkomitejas augsta ranga darbinieks ar kontaktiem mūsu pilsētas amatpersonu lokos un bija izlēmis, ka nosēdakas un ūdens pumpēšana no dziļurbuma ir so yesterday. Nu jā, toreizējais celtniecības trests un ūdenssaimiecība bija vienās rokās un to roku galva bija čoms, vārds pa vārdam, traktori parosījās mūsu dārzā un atnāca pilsētas ūdens un drusciņ arī kanalizācija, varējām likvidēt sauso tualeti. Vai šo projektu bija iecerēts legalizēt vai nē, es nezinu, jo man bija 13 gadu tad. Lai vai kā tas nebūtu bijis, sabruka PSRS sabruka rempromraistrojwhatever iestāde un viss pakārās gaisā. Projekts arī palika ne līdz galam pabeigts, jo izlietnes un vannas mums joprojām notek nosēdakās. 8 gadus vēlāk tētis nomira un vēl pēc 2 gadiem es kļuvu par faktisko īpašnieku vienīgo.
Tālākais laikam ir skaidrs. Man nekad nav bijusi ne vēlme, ne godīgi sakot, arī drosme iet padoties un teikt viņiem, labdien, es te vedjmah, esmu lietotājs laikam taču, ko darīsim? Tā nu pagājuši 27+ gadi, aizvakar pastkastītē vēstule ar 5ciparu skaitli :)
īsumā, tas viss :)
1989. gadā (jā) mans tētis bija izpildkomitejas augsta ranga darbinieks ar kontaktiem mūsu pilsētas amatpersonu lokos un bija izlēmis, ka nosēdakas un ūdens pumpēšana no dziļurbuma ir so yesterday. Nu jā, toreizējais celtniecības trests un ūdenssaimiecība bija vienās rokās un to roku galva bija čoms, vārds pa vārdam, traktori parosījās mūsu dārzā un atnāca pilsētas ūdens un drusciņ arī kanalizācija, varējām likvidēt sauso tualeti. Vai šo projektu bija iecerēts legalizēt vai nē, es nezinu, jo man bija 13 gadu tad. Lai vai kā tas nebūtu bijis, sabruka PSRS sabruka rempromraistrojwhatever iestāde un viss pakārās gaisā. Projekts arī palika ne līdz galam pabeigts, jo izlietnes un vannas mums joprojām notek nosēdakās. 8 gadus vēlāk tētis nomira un vēl pēc 2 gadiem es kļuvu par faktisko īpašnieku vienīgo.
Tālākais laikam ir skaidrs. Man nekad nav bijusi ne vēlme, ne godīgi sakot, arī drosme iet padoties un teikt viņiem, labdien, es te vedjmah, esmu lietotājs laikam taču, ko darīsim? Tā nu pagājuši 27+ gadi, aizvakar pastkastītē vēstule ar 5ciparu skaitli :)
īsumā, tas viss :)